Nenovērtējamā cena, kas tika samaksāta par cilvēces grēkiem (1.Korintiešiem 6:20), bija daudz lielāka, nekā kāda liela mocekļa nāve, kurš iedvesmoja cilvēkus kļūt labākiem. Šī cena bija “Dieva Dēls” (Jāņa 1:49). Kad Dieva Dēls par kaut ko samaksā ar Savām asinīm, tad šī pirkuma vērtība nav aptverama. Lasīt vairāk →

Nāvi, kuru baudīja Jēzus, Viņš izcieta vienreiz un par visiem (Romiešiem 6:10). Viņš atpirka “visus”. Tāpēc Viņš piešķir vērtību visiem. Katrs cilvēks, kuru satiekam, neatkarīgi no viņa lieluma, atrašanās vietas vai veselības stāvokļa, ir kāds, par kuru ir miris Jēzus. Mūsu pienākums ir atzīt viņu vērtību un palīdzēt viņiem ieraudzīt tās patieso avotu. Lasīt vairāk →

Džinsi var būt nonēsāti un saplēsti, taču firmas zīme tiem dod vērtību. Mūsu vērtība nav atrodama mūsu noskrandušajā un saplēstajā “es”. Taču Kristībā Trīsvienīgais Dievs liek uz mums Savu Vārdu un ietērpj mūs Savā svētumā (4.Mozus 6:27 un Galatiešiem 3:27). Viņa griba šādi nosaukt katru cilvēku dod ikvienam cilvēkam vērtību. Lasīt vairāk →

Šodienas evaņģēlija tekstā mēs redzam divas lielas traģēdijas (Mateja 2:13-23) – mazu bērnu slepkavību un lielas skumjas un ciešanas, kuras piedzīvo viņu mātes. Arī mūsu sabiedrībā šodien mēs redzam divas lielas traģēdijas – mazu bērnu slepkavību abortā un lielas skumjas un ciešanas, ko piedzīvo viņu mātes, kad viņu pašu izdarītā izvēle salauž viņu sirdis. Tomēr.. Lasīt vairāk →

“Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts” (Lūkas 2:4). Kāds gan spēcīgs un pravietisks pants! Lūka mums šajā īsajā ceļojuma maršrutā norāda uz vismaz pieciem pravietojumiem – Galileja (Jesajas 8:23–9:1), Nācarete (Mateja 2:23), Jūdeja (1.Mozus 49:10), Dāvida pilsēta.. Lasīt vairāk →

“Atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem” (Titam 3:4). Un lūk, tas ir bērniņš! Lasīt vairāk →

Ir kāda vienkārša un pierasta frāze, kas mums bieži paliek nepamanīta: “Viņa māte Marija” (Mateja 1:18b). Jēzum bija māte ar miesu un asinīm, gluži kā mums. Taču bija arī kas ļoti neparasts: “viņa bija ieņēmusi bērnu no Svētā Gara” (18c). Šī māte jaunava, kurai bija miesa un asinis, nesa savās miesās Jēzu, kuram bija miesa.. Lasīt vairāk →

Gaidīt, kad Kungs atkal atnāks, lai tiktu galā ar mūsu sagrauto pasauli, var būt grūti. Arī gaidīt, kad Kungs atklās Savu nodomu mūsu tik bieži sagrautajās dzīvēs, var būt ļoti grūti. Bet Viņš ir apsolījis: “Redzi, mēs uzskatām par laimīgiem tos, kas izturējuši” (Jēkaba 5:11a). Mūsu cerība ir Kungs, kurš “ir žēlsirdīgs apžēlošanā” (5:11c). Lasīt vairāk →

Jānis Kristītājs nebaidījās saukt grēku par grēku un aicināt grēciniekus uz atgriešanos (Mateja 3:1-12). Nav iespējams sagatavot sirdis Glābējam, ne arī Glābējs tās var mierināt, ignorējot grēku vai arī cenšoties izvairīties no šiem “pretrunīgajiem” grēkiem. Lasīt vairāk →

Dzīvot, ilgojoties pēc mūsu Kunga atnākšanas, nozīmē “tērpties Kungā Jēzū Kristū” (Romiešiem 13:14) un “mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu” (13:9c). Neaizmirstiet iekļaut “tuvākajos” arī mazos zēnus un meitenes, kas vēl nav piedzimuši un atrodas mātes miesās. Lasīt vairāk →

Cik gan mūsdienīgi ir pravieša Maelahija vārdi: “Tāpēc mēs daudzinām laimīgus esam likuma nievātājus; bezdievīgo skaits pieaug, viņi kārdina Dievu, un tomēr viss viņiem iziet labi!” (Maelahija 3:15). Kur gan ir mūsu mierinājums, kad apkārt tik daudz netaisnības? Mēs atceramies kam mēs piederam. “Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla.. Lasīt vairāk →

Daudz kas Rakstos mums atgādina, ka “nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs kā rugāji, un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni” (Maelahija 3:19). Iespējams, ka mēs varētu pavadīt savu laiku priecājoties par viņu nenovēršamo sodu. Tomēr Apustulis Pāvils mums dod labāku iespēju. “Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet,.. Lasīt vairāk →