Sestdien, 26.septembrī, LELB virsvaldes zālē norisinājās pirmā kustības “Luterāņi Dzīvībai” konference. Lai arī līdz šim tika rīkotas vairākas konferences kopā ar citām organizācijām, šī bija pirmā konference, kuru “Luterāņi Dzīvībai” organizēja, kopš iegūts oficiāls statuss, kā LELB diakonijas centra sastāvdaļai.

Šodienas sabiedrība vairs nav tāda kā senāk. To iezīmēja konferences dažādās tēmas un diskusijas. Ja kristīgās vērtības, kas nosaka, ka katra cilvēka dzīvība ir svēta un vērtīga tās Radītāja dēļ, bija tās, kas noteica sabiedrības domu laikā, kad tā bija kristīga sabiedrība, tad tagad mēs saskaramies ar citādu domu. Mūsu sabiedrība vairs nemeklē savas pamatvērtības kristīgajā uzskatā par cilvēka dzīvības vērtību, tāpēc esam iegājuši pavisam citā laikā, kuru raksturo nāve, kā līdzeklis problēmu risināšanai. Šī un daudzas citas tendences mūsu sabiedrībā nevar atstāt neievērotas arī Baznīcā. Baznīcai ir atbildes, ko sniegt uz šādiem jautājumiem, mierinājums, ko sniegt cietušajiem un iedrošinājums, ko dot tiem, kas iestājas par dzīvības aizsardzību no ieņemšanas līdz dabīgai nāvei. Vēl vairāk – Kristus Baznīcai ir arī ko teikt to labā, kuru dzīvības tiek apdraudētas vai jau tiek iznīcinātas mūsu valstī ik dienas. Tāpēc Dzīvības svētuma konference bija un ir nepieciešama.

Šoreiz tajā varējām noklausīties mācītāja un “Luterāņi Dzīvībai” kustības ASV starptautiskā pārstāvja Dona Ričmena lekciju par pamatjautājumiem, kas skar dzīvības tēmu. Viņa darbība Austrumeiropas valstīs ir nenovērtējams ieguldījums dzīvības jautājumu aktualizēšanā arī mūsu valstī. Savā lekcijā viņš norādīja trīs lietas, kas palīdz mums šajā laikā nostāties dzīvības pusē. Bībele, Bioloģija un Brutalitāte. Tas pirmajā brīdī liekas savāds vārdu salikums, taču tās ir lietas, kas maina cilvēka priekšstatu par dzīvības nozīmi. Vispirms Bībele. Svētie Raksti mums māca, ka katra cilvēka dzīvība ir Dieva radīta, tāpēc tā ir vērtīga. No Svētajiem Rakstiem mēs uzzinām, ka dzīvība sākas jau ar ieņemšanas brīdi. Spilgti to mums parāda Elizabetes sveiciens Marijai, kad viņa dažas dienas pēc tam, kad eņģelis bija viņai pasludinājis vēsti, ka viņa ieņems bērnu no Svētā Gara, ieradās to apciemot: “No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?” (Lk 1:43) Tāpat mums daudziem par mierinājumu ir 139.psalms, kur Dāvids slavē Dievu, savu Radītāju, par to, cik brīnišķi ir radīts un veidots mātes miesās un, ka Dievs jau tad ir viņu pazinis kā cilvēku. Bioloģija ar katru jaunu atklājumu šajā jomā apstiprina, ka cilvēka dzīvība sākas ieņemšanas brīdī. Turklāt mūsdienu ultrasonogrāfijas tehnoloģijas ļauj redzēt bērna attīstību mātes miesās, un tas tiešām ir apbrīnojami. Tomēr, neskatoties uz visu to, mums jārunā arī par brutalitāti, kādā tiek iznīcināta šī jaunā dzīvība abortā. Šajā sakarā bija vietā Ričmena jautājums: “Kāpēc mēs klusējam?” Patiešām, kāpēc mēs kā kristieši klusējam par šīm lietām un neiestājamies par saviem tuvākajiem? Vai tiešām mēs paturam abortu savās domās kā pieļaujamu līdzekli, kad mums pašiem būs kāds pārbaudījums vai grūta situācija? Tie ir jautājumi, kas mums liek izmeklēt mūsu sirdi un atzīties Dievam, lai saņemtu piedošanu un dzīvotu dzīvi kopā ar Dzīvības Kungu – Jēzu Kristu, jo Viņš ir nācis, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. (Jāņa ev.10:10)

Konferencē varēja uzzināt arī par cilmes šūnu pētījumu un klonēšanas tēmu un kā šīs pētniecības metodes vērtējamas no kristīga skatījuma. Tas bija lielisks ieskats šo, vēl reizēm mazpazīstamo, pētniecības virzienu pamatos un bīstamajos faktoros saistībā ar cilvēka dzīvību. Video var noskatīties arī šeit.

Otra konferences daļa bija atvēlēta darbam mazākās grupās. Vienu no grupām vadīja Krīzes Grūtniecības Centra vadītāja Latvijā – Marika Bērtule. Grupā varēja vairāk iepazīties ar centra darbu, kā arī dzirdēt un redzēt liecības – gan par to kā mātes ir cīnījušās par savu bērnu dzīvību, gan par to, cik smags ir bijis bērna zaudējums. Darbs pie Krīzes centru izveides Latvijā joprojām turpinās. Ikviens ir aicināts piedalīties. Atsevišķa grupa bija, lai pārrunātu tālākos attīstības virzienus un dalītos ar idejām. Tā bija lieliska iespēja – sanākt kopā un pārrunāt kā vēsti par dzīvības svētumu darīt sadzirdamu arī LELB draudzēs. Šajā sakarā tika runāts par Luterāņu katehisma par abortu un dzīvību izdošanu, lekciju rīkošanu tieši draudžu locekļiem un sadarbību ar diakonijas centru. Viena no grupām bija atvēlēta dabiskajai ģimenes plānošanai, ko vadīja Diāna Staņko un Inese Mekše no Romas katoļu kustības “Par dzīvību”. Citā grupā kopā ar mācītāju Oskaru Skrodeli varēja diskutēt par cilmes šūnu izpēti un klonēšanu.

Konferenci noslēdza kopīga lūgšana par dzīvības glabāšanu, kuru esam saņēmuši no Arhibīskapa Jāņa Vanaga. Kopš kustības aizsākumiem tā mums vienmēr ir kā stiprinājums un atbalsts.

Pateicamies visiem, kas piedalījās! Lai šī konference ir mums par pamudinājumu aktīvāk iesaistīties dzīvības darbā ar lūgšanām, palīdzību un atsaucību!

konference2009 Don Richman

Mācītājs Dons Ričmens
“Lutherans For Life” starptautiskais pārstāvis

 

konference2009

Krīzes Grūtniecības Centra vadītājas Marikas Bērtules prezentācija

konference2009

Svētdienas skolu Metodiskā kabineta vadītāja Iveta Kalme un mācītājs Dons Ričmans

konference2009

Kustības “Luterāņi Dzīvībai” vadītāja Latvijā Gunta Irbe

konference2009

Romas katoļu biedrības “Par dzīvību” vadītājas Diānas Staņko uzruna

konference2009

Viena no jaunākajām konferences apmeklētājām ar māmiņu