Kad cilvēks atceras Tā Kunga Vārdu, viņš tiek sagatavots, lai aizsargātu ievainojamas un trauslas dzīves.

Jāzeps, jauns vīrs no Dāvida nama, droši vien bija tāds pats kā jebkurš cits topošais vīrs – nervozs, tomēr tajā pašā laikā patīkami satraukts. Vismaz līdz brīdim, kad viņa līgava paziņoja šokējošus jaunumus. Marija bija stāvoklī, taču Jāzeps nebija gaidāmā bērna tēvs. Jāzepa pasaule sabruka viņam visapkārt. Viņš jutās nodots, sāpināts, dusmīgs. „Atcel saderināšanos un atstāj šo sievieti,” čukstēja viņa lepnums.

Viss bija mainījies. Plāni bija sagrauti. Reputācija bija apdraudēta. Priekšā nezināma teritorija. Šajā Jāzepa dzīves nedrošajā brīdī viņam nebija nekā, pie kā pieķerties… Tas ir, nekā, izņemot Dieva Vārdu.

Vārds Jāzepam deva drosmi. „Nebaidies!” Tas bija Vārds, kurš Jāzepam parādīja, kā būt uzticīgam. „Ņem Mariju par savu sievu. Viņa dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu Jēzus” (Mateja 1:20-21).

Iespējams, turoties pie Vārda, Jāzeps atcerējās cita vīra – Ādama pieredzi. Iespējams, patiesības brīdī Jāzeps varēja iztēloties Ādamu stāvam blakus Ievai, savai sievai. Iespējams, tikai ar Svētā Gara gudrību Jāzeps apzinājās Ievas radīšanas nozīmi, ko Dievs paveica ar vīrieša ribu.

Riba ir spēcīgs kauls, taču trausls. Tas atbalsta un sargā cilvēka sirdi un elpu, tomēr tas ir neaizsargāts pret uzbrukuma triecienu. Sātans, kurš ienīst Dieva radīto dzīvību, spēj ļoti viegli sajust ievainojamību. Todien Ēdenes dārzā Sātans nosprauda savu mērķi un devās uzreiz pie Ādama ribas. Ādams bija kopā ar Ievu brīdī, kad viņai uzbruka. Viņš redzēja tuvojošos triecienu, taču nespēja aizsegt savu ribu. Grēks ienāca pasaulē tajā brīdī, kad Ādams ēda viņam piedāvāto augli. Kad vīrs un sieva steidzās paslēpties, Kungs runāja uz vīrieti. Tas bija Ādams, kurš tika saukts pie atbildības.

Iespējams, tikai ar Dieva dotu spriestspēju Jāzeps saprata, ka viņš nedrīkst atkārtot sava ciltstēva grēku un ar savu ribu rīkoties tāpat, kā to darīja Ādams.

Iespējams, atceroties to, ko nespēja paveikt Ādams, Jāzeps izvēlējās neatkārtot sava priekšteča grēku, kurš atstāja savu ribu neaizsegtu. Lai ciems runā! Pielāgo savus rūpīgi sagatavotos plānus! Uzticies Tam Kungam! Lai arī tas nozīmēja atstāt savu komforta zonu, Jāzeps darīja to, ko viņam bija pavēlējis darīt Tā Kunga eņģelis. Viņš aizsedza savu ribu, ņemot Mariju par savu sievu. Un, kad piedzima Marijas bērns, Jāzeps deva viņam vārdu Jēzus.
Dievs vēlējās, lai Jāzeps nestu izmaiņas – izmaiņas, kas ietekmētu pasauli. Taču šādas izmaiņas ir iespējamas, tikai esot uzticīgam. Šī uzticība Jāzepam prasīja atstāt visu labi zināmo un ielikt savu un Marijas dzīvi Dieva rokās.

Šodien, kad jauns vīrietis uzspiež savai draudzenei seksu, viņš viņu atstāj fiziski, emocionāli un garīgi neaizsargātu. Viņš ir nolicis savas „vajadzības” augstāk par savas draudzenes „vajadzībām” un, tā darot, atstājis viņu atklātu uzbrukumam. Kad vīrietis neapsola mīlēt, lolot un aizsegt sievieti ar savu vārdu, bet ar viņu vienkārši dala dzīvojamo platību un gultu, viņš sievieti atstāj atklātu uzbrukumam. Kad vīrietis ir radījis bērnu, bet neuzņemas atbildību un privilēģiju būt par tēvu, viņš māti un bērnu atstāj neaizsegtus un pasaulei ievainojamus.

Taču, kad vīrietis atceras Dievu un Viņa aicinājumu vadīt, viņš ir spējīgs nest izmaiņas. Jauns vīrietis, kurš sargā savas draudzenes tikumu, nes izmaiņas. Vīrs, kurš paliek uzticīgs savai sievai, nes izmaiņas. Vīrietis, kurš apzinās tēva privilēģiju un pieņem savu atbildību būt par tēvu, nes izmaiņas. Uzticamiem vīriem ir grandioza iespēja cīnīties pret haosu un atstāt cerības mantojumu.

Ērtums Jāzepam lika Mariju atstāt. Pašaizsargāšanās instinkts Jāzepam lika domāt vispirms par sevi. Lepnums Jāzepam teica, ka viņš var būt labāks. Bailes Jāzepam lika slēpties. Taču Dievs Jāzepam teica nebaidīties ņemt Mariju par savu sievu.

Jāzeps darīja to, ko viņam pavēlēja Tā Kunga eņģelis. Viņš aizsedza Mariju, savu ribu, un nedzimušo Bērnu, kura sirds sitās zem viņa sievas sirds. Un pēc tam, kad Bērniņš bija piedzimis vispazemīgākajos apstākļos, Jāzeps deva Bērnam vārdu Jēzus. Caur visām priekšā stāvošajām biedējošajām dienām Jāzeps atcerējās Tā Kunga Vārdu. Un Tas Kungs neaizmirsa Jāzepu. Kad briesmas bija tuvu, Tā Kunga eņģelis Jāzepu brīdināja. Kad parādījās šaubas, Tā Kunga eņģelis Jāzepu vadīja.

Jāzepa dzīve patiešām nekad vairs nebija tāda kā agrāk. Tā pavisam noteikti nebija tāda, kādu viņš to bija iztēlojies. Taču Jāzeps atcerējās Tā Kunga Vārdu. Un, to darot, viņš saņēma drosmi darīt to, kas no viņa tika prasīts. Jāzeps bija uzticams un aizsedza Mariju, savu ribu. Viņš audzināja viņas Dēlu Jēzu dievbijīgās mājās un kopā ar Viņu pielūdza. Apmēram 2000 gadus vēlāk Zēns, kurš izauga par Vīru galdnieka namā, joprojām maina dzīves.

Jāzeps nesa izmaiņas.

 

Linda D. Bartlett © 2003
Tulkojumam izmantots Lutherans For Life materiāls. Pārpublicējot atsauce obligāta.