Māc. Dr. Džims Lembs (Lutherans For Life, ASV).
Reiz, kad es runāju kādā Bībeles stundā Dienviddakotā, pieaugušo grupai pievienojās arī jaunieši. Mani pārsteidza tas, ka viņi apsēdās pirmajā rindā, jo nebija nekādu pazīmju, ka viņu vadītājs būtu licis viņiem tā rīkoties. Pēc Bībeles stundas, kurā runājām par to, kādu vērtību Dievs piešķir cilvēka dzīvībai, es izdalīju šiem jauniešiem embriju modelīšus, kurus biju izmantojis ilustrācijām. Izskatījās, ka viņiem patika tos aptaustīt un padot tālāk blakussēdētājam.

Pēc kāda laika gandrīz visi devās prom, izņemot vienu meiteni. Tieši viņa uzdeva šo jautājumu. Viņa palika savā vietā, turēdama savā plaukstā divdesmit nedēļu veca bērniņa modeli. Pār viņas vaigiem ritēja asaras. Es apsēdos viņai blakus, lai pajautātu, kas noticis, bet pirms es paspēju ko bilst, viņa jautāja: “Kāpēc pasaule ir tik stulba?” Viņas šņuksti atkal izplūda asarās.

Te bija jauna meitene, kas bija dusmīga uz pasauli par tās briesmīgo izrīkošanos ar nedzimušajiem bērniem. Viņas asaras krita uz bērnu, kuru viņa turēja un viņa skuma par nedzimušajiem, kuriem neviens nekad vairs nepieskarsies un kurus neviens neturēs rokās. Es apstiprināju viņas tiesības būt dusmīgai. Es uzslavēju viņas līdzjūtību. Es mēģināju viņu iedrošināt ar to, ka Dievs var lietot gan viņas dusmas, gan līdzjūtību, lai ieliktu viņā patiesu degsmi par Viņa dzīvības dāvanu un par tās apliecināšanu un aizsargāšanu. Atskatoties atpakaļ, man šķiet, ka Viņš to jau bija izdarījis!

Es nezinu cik daudz mans iedrošinājums viņai palīdzēja. Bet es zinu cik ļoti viņas iedrošinājums palīdzēja man! Kāds iedrošinājums ir redzēt degsmi šajā jaunietē un vēl tik daudzos kā viņa! Es teicu šiem jauniešiem to, ko es cenšos teikt visiem jauniešiem, ar kuriem runāju – ka es paļaujos uz viņiem, ka viņi pārvērtīs šo degsmi par dzīvības vērtību vārdos un darbos, kas ietekmēs sabiedrību tādā veidā, kādā mana paaudze to neizdarīja. Esmu pārliecināts, ka viņi to izdarīs!

Pēc tādiem brīžiem mēs bieži pārdomājam lietas, kuras vajadzēja pateikt. Prātā ienāk 37.Psalms. “Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem!” (1) Un tad 12. un 13. pants, “Bezdievīgais gan glūn savā ļaunumā uz taisno un griež zobus pret viņu, bet Tas Kungs par viņu smejas, jo Viņš redz, ka viņa diena nāks.” Mums vajadzētu būt dusmīgiem, kad netaisnie uzstājas pret visneaizsargātāko dzīvībām. Bet mēs netiekam nekur tālāk, ja esam nikni un pārņemti ar uzbrukšanu viņiem. Dieva acīs viņi nav nekas vairāk kā izsmiekls. Viņš tiks ar tiem galā.

Svētais Gars caur Dāvidu piedāvā daudz pozitīvāku pieeju. Piemēram: “Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs: Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai.” (5-6). “Luterāņi Dzīvībai” turpinās palīdzēt luterāņiem kļūt par Evaņģēlija motivētiem dzīvības aizstāvjiem. Mēs turpināsim palīdzēt luterāņiem attiecināt Evaņģēliju uz dzīvības jautājumiem un “cerēt uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs”. Galu galā Evaņģēlijs taču ir visspēcīgākā un pozitīvākā dzīvības vēsts Visumā! Tas maina sirdis! Tas maina dzīves! Tas ir tieši tas, kas stulbai pasaulei ir vajadzīgs!