Mācītājs Džims Lembs skaidro, kā Jēzus gatavojās Ziemsvētkiem un kāds bija Viņa gatavošanās mērķis mūsu labā.

Mūsu pirmais lasījums šodien ir no vēstules Ebrejiem otrās nodaļas. Šeit mēs uzzinām, ka Jēzum bija jākļūst tieši tādam kā mēs.

“Tādēļ, ka šiem bērniem ir miesa un asinis, arī Viņš tāpat ir pieņēmis miesu un asinis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu un lai atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu mūžu bija pakļauti verdzībā. Viņam rūp nevis eņģeļi, bet gan Ābrahāma pēcnācēji. Tādēļ viņam visās lietās bija jātop līdzīgam brāļiem, lai kā žēlsirdīgs un uzticams augstais priesteris, kas darbojas Dieva lietās, nolīdzinātu tautas grēkus.” (Ebrejiem 2:14-17).

Un mūsu otrs lasījums ir no Lūkas evaņģēlija otrās nodaļas. Tas ir Ziemsvētku stāsts. Mēs gan nelasīsim to visu, jo vēl jau nav Ziemsvētki. Lasīsim tikai daļu.

“Tajās dienās nāca Cēzara Augusta pavēle pierakstīt iedzīvotājus visā zemē. Šī pirmā pierakstīšana notika laikā, kad Sīrijā valdīja Kirēnijs. Un visi devās ceļā, lai tiktu pierakstīti, katrs uz savu pilsētu. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, gāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, ko sauc Betlēme, tādēļ ka viņš bija no Dāvida nama un dzimtas, lai tiktu pierakstīts kopā ar Mariju, savu saderināto, sievu, kas bija grūta.” (Lūkas 2:1-5)

Tātad, cik dienu vēl palicis līdz Ziemsvētkiem? Vai jūs skaitāt? (bērni atbild: 17) Iedomāsimies, ka varam doties atpakaļ uz pašiem pirmajiem Ziemsvētkiem. Septiņpadsmit dienas pirms dzimšanas. Kur Jēzus bija? (Bērni atbild: Marijā) Marijā. Lieliski. Jēzus bija Marijā un Viņš izskatījās apmēram tā (parāda bērniņa modeli reālajā izmērā). Patiesībā Viņš bija pat lielāks. Šis ir lielākais bērniņš, kas man ir. Šim bērniņam vēl ir 12 nedēļas līdz dzemdībām. Jēzum bija tikai divas nedēļas līdz piedzimšanai. Taču Viņš izskatījās tieši šāds, tikai lielāks. Un arī jūs tā izskatījāties kādreiz, kad bijāt iekšā savas mammas vēderā. Jēzus attīstījās Marijas miesās un kļuva tāds pats kā mēs. Tieši tā, kā lasījumā teikts.

Jēzum bija rokas. Vai redzat mazās rociņas šeit? Šai mazajai meitenei tās ir saliktas kopā. Un mazos pirkstiņus? Un kas ir uz šiem pirkstiņiem? Nagi. Ja mēs pagrieztu roku otrādi, ko mēs tur ieraudzītu? Pirkstu nospiedumus. Sakiet, kāpēc Jēzum vajadzēja rokas? Viņam bija jādara kādas lietas. Viņš iespējams palīdzēja savam audžutēvam strādāt namdara darbnīcā. Kāpēc vēl Viņam vajadzīgas rokas? Lai varētu ēst. Tas ir labi. Reizēm mums nemaz nevajag rokas, lai ēstu vai ne. Vai jūs varat iedomāties vēl kādu iemeslu, kāpēc Jēzum ir vajadzīgas rokas? Lai palīdzētu cilvēkiem. Jā, Viņš to darīja. Kāpēc vēl? Lai lūgtu. Ļoti labi. Viņš daudz lūdza savu Tēvu. Lai darītu brīnumus. Viņš darīja brīnumus ar savām rokām. Lai tiktu piesists krustā. Pareizi. Viņam vajadzēja rokas, lai izdarītu visas šīs lietas, ko jūs nosaucāt. Vissvarīgākais ir, ka Viņam vajadzēja rokas, lai tiktu pienaglots pie krusta, lai izpirktu mūs un izglābtu no mūsu grēkiem.

Jēzum bija kājas. Vai jūs redzat šīs mazās meitenītes kājas? Viņa ir tās pierāvusi klāt, bet reizēm, kad bērniņš ir mammas vēderā, viņš izstiepj kājas un pat spārdās. Un mamma tad saka, ka bērniņš man tikko iespēra. Kāpēc Jēzum vajadzīgas kājas? Lai staigātu. Viņš taču ļoti daudz staigāja. Tajā laikā nebija mašīnu. Viņš daudz staigāja un mācīja. Kāpēc vēl? Lai spēlētu bumbu. Es neesmu drošs. Varbūt Viņš to darīja. Lai staigātu pa ūdens virsu. Ļoti labi. Bet Jēzum kājas vajadzēja arī, lai tiktu pienaglots pie krusta mūsu dēļ.

Jēzum bija galva vai ne. Redziet šai mazajai meitenei galva ir diezgan liela salīdzinot ar ķermeni. Tā bija arī mums. Ķermenis ar laiku panāk galvu, pēc tam, kad esam piedzimuši. Kāpēc Jēzum vajadzēja galvu? Ko viņam uzlika galvā, kad Viņš bija pie krusta? Ērkšķu kroni. Jēzum vajadzēja galvu, lai tiktu kronēts ar ērkšķu kroni.

Jēzum bija sirds, kas sitās. Tā pukstēja jau kopš Viņš bija 18 dienas vecs mātes miesās. Kāpēc Jēzum vajadzēja pukstošu sirdi? Lai Viņš varētu dzīvot. Kāpēc? Lai mīlētu. Tā ir ļoti laba atbilde. Kas notika ar Jēzus sirdi, kad Viņš bija pie krusta? Viņš nomira. Viņa sirds apstājās. Viņš nomira par mums.

Redziet, pirms Ziemsvētkiem Jēzus gatavojās tieši tāpat, kā mēs to darām Adventa laikā. Viņš kļuva gluži kā mēs. Viņam vajadzēja kļūt gluži kā mums, lai Viņš varētu izdarīt visas šīs brīnišķīgās lietas, par kurām jūs runājāt. Bet vissvarīgākais ir tas, ka Viņš gatavojās iet pie krusta, tikt pienaglots pie krusta, tikt kronēts ar ērkšķiem un tad mirt, lai mums vairs nebūtu jābaidās no nāves. Mēs esam aicināti ticēt Jēzum un tam, ko Viņš ir izdarījis mūsu dēļ. Tāpēc mums ir pārliecība, ka mūsu grēki, tās sliktās lietas, ko mēs esam darījuši, mums ir piedotas. Mēs esam pārliecināti, ka kādu dienu būsim kopā ar Jēzu.

Tātad Advents ir laiks, kad mēs gatavojamies Ziemsvētkiem. Tas ir laiks, kad atcerēties, ka arī Jēzus gatavojās. Viņš to darīja kļūstot par vienu no mums.

 

Tulkojumam izmantots “Lutherans for Life” materiāls. Pārpublicējot atsauce obligāta.

Izmantots foto: Airida Žolīte