(Jānis Diekonts, Luterāņi Dzīvībai vadītājs Latvijā)

Dažas dienas atpakaļ es atgriezos no brauciena uz Petrozavodsku, bet konkrētāk uz Ingrijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas Svētā Gara draudzi Petrozavodskā. Tur 11.-12.oktobrī notika divu dienu seminārs par dzīvības svētuma jautājumiem. Jau pašā sākumā varu teikt, ka brauciens bija izdevies par spīti dažādām grūtībām. Priecājos, ka varēju satikt brāļus un māsas Krievijā un būt noderīgs dzīvības darbā, kas ir ļoti svarīgs arī Krievijā. Man bija iespēja pārrunāt baznīcas jautājumus ar bīskapu Ariju Kugapi un iepazīties ar Ingrijas baznīcas teoloģijas institūta darbību. Notika tikšanās ar Ingrijas baznīcas kalpošanas “Cerība” vadītājām, kuras darbojas dzīvības svētuma jomā un veido kalpošanu dzīvībai un ģimenei, izdod dažādus materiālus un veido bezmaksas apmācības sievietēm. Piektdienas vakarā lekciju lasīja Luterāņi Dzīvībai starptautiskais pārstāvis Dons Ričmans. Viņš runāja par evolūcijas teorijas iespaidu uz cilvēku domāšanu un saistību ar dzīvības vērtības izpratni. Israēla tautas vēsturē ir vairākas liecības par to, ka atkrītot no patiesā Dieva, tauta diezgan ātri nonāk pie amorāla dzīvesveida un bērnu upurēšanas. Tieši to mēs redzam arī šodien, kad cilvēki aizejot no Dieva, aizmirst arī dzīvības vērtību, un aborts kļūst par sabiedrībā pieņemamu normu. Visa nākošā diena bija veltīta ģimenes un dzīvības jautājumiem. Seminārā lekcijas lasīja Dons Ričmans, misionāri no Sanktpēterburgas Arons un Ramona Bogoti. Man bija iespēja parādīt lekciju “Dzīvības Alfa”. Cilvēki uzdeva jautājumus par mākslīgo apaugļošanu, pēcaborta sindromu, dziedināšanu un vēlējās lūgt kopā ar mācītāju. Vairākas sievietes apliecināja, ka beidzot, pēc ilgiem gadiem, spējušas uzticēt savu aborta grēku Jēzum un atstāt to pie krusta. Dzirdēju, kā viena no semināra dalībniecēm zvanīja draudzenei cenšoties izglābt bērniņu, kuru bija paredzēts abortēt. Semināra otrajā daļā bija iespēja sadalīties vīru un sievu grupā un kopā ar Āronu un Ramonu izrunāt katram dzimumam raksturīgos ģimenes jautājumus un dalīties ar pieredzi. Nezinu, kas notika sieviešu grupā, bet vīru grupā bija laba diskusija, kā parādīt mīlestību sievai un kā mīlēt viņu tā, kā Kristus mīl draudzi. Kāds no vīriem, kas pirms dažām dienām vēl bija pret to, ka sieva iet uz baznīcu un bija ar mieru šķirties, semināra laikā bija izlēmis saglabāt ģimeni un cīnīties par to. Viņš apmeklēja abas semināra dienas un aktīvi piedalījās visās diskusijās meklēdams iespēju aprunāties ar mācītājiem, kuri bija klāt. Tādā veidā šīs dienas bija dažādu notikumu piepildītas. Draudzē pēc mūsu apmeklējuma palika daudz literatūras par dzīvības jautājumiem, jauni mācītāji, kas gatavi iestāties par dzīvību, un draudzes locekļi, kas izprot šī jautājuma nozīmīgumu. Šis brauciens bija arī lieliska iespēja nodibināt sakarus ar Ingrijas luterāņu baznīcu, kas cīnās ar lielu spiedienu no dažādām pusēm, lai saglabātu patiesu evaņģēlija mācību, kas saskan ar Svētajiem Rakstiem un sniedz drosmīgu liecību. Kā teica bīskaps Arijs Kugapi: “Mūsu mācītāji nekautrējas pasludināt patiesību”. Slava Dievam par to!