Vai aborts patiešām ir brīvprātīgs? Šķiet, ka sabiedrībā valda pārliecība, ka sievietes ļoti vēlas abortu un dzīvības aizstāvji mēģina viņām šo iespēju nolaupīt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas cīnās par abortu, ir labi izdarījuši savu darbu. Sabiedrība vairs neieklausās sievietēs pašās, bet gan dažādos “ekspertos”, kas pārliecinoši apgalvo, ka aborts ir sievietes tiesības un, ka viņām tās ir ļoti nepieciešamas. Bet vai kāds pajautāja sievietei, kas ar asarām acīs kāpj uz ginekologa krēsla, vai viņa uzskata tās par tiesībām? Tiesības būt nabadzībā, kurai neredz izeju? Tiesības tikt spiestai veikt abortu pēc vīrieša ultimāta? Tiesības baidīties par savu nākotni, darbu, ģimeni? Tiesības būt maldinātai par iespējamajām aborta sekām? Tiesības pēc aborta cīnīties ar depresiju un nepanesamām skumjām, kuras reizēm noved pat pie pašnāvības? Ir sievietes, kas pieprasa šo iespēju, taču ļoti daudzos gadījumos, tā ne tuvu nav brīva izvēle, bet gan drīzāk pārliecība, ka nav citas izvēles. Tas ir lēmums, kas pieņemts bailēs, neticībā un tumsā. Un pēc šī lēmuma viņas arī paliek tumsā, kamēr kāds, kas to saprot nepasludina piedošanu, vainas izpirkšanu un jaunu dzīvi gaismā un mīlestībā, kas nāk no krustā sistā un augšāmceltā Dieva Dēla – Jēzus Kristus.
“Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā.” (1. Kor. 6:11)
Par dzīvību,
Jānis Diekonts, Luterāņi Dzīvībai vadītājs.
Attēls: David Castillo Dominici / www.freedigitalphotos.net