Jānis Diekonts, Luterāņi Dzīvībai vadītājs Latvijā.

Vakcinācija pret COVID-19 Latvijā iegūst arvien lielāku sabiedrības interesi. It īpaši svarīgs šis jautājums kļūst brīdī, kad valdības noteikumi paredz izslēgt no ekonomiskās aktivitātes cilvēkus, kuri nav vakcinēti ar kādu konkrētu vakcīnu. Šādi noteikumi, kas liedz strādāt un nopelnīt iztiku sev un ģimenei, liedz apmeklēt veikalus vai neatļauj piedalīties dažādos pasākumos, būtiski ierobežo cilvēku brīvību lemt par to vai konkrētās vakcīnas ir viņiem pieņemamas un atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un ētikai.

Lai arī lielai daļai cilvēku vakcinācijas atlikšana ir saistīta ar bažām par savu veselību un iespējamajām blakus parādībām, tomēr ir vēl kāds būtisks elements diskusijā, kas ir it kā palicis ēnā un ticis maz apspriests. Tas skar vakcīnu ētisko pusi un to saistību ar abortā bojā gājušu bērnu šūnām, kuras izmantotas vakcīnu izstrādē, testēšanā un ražošanā. Dažādām vakcīnām šūnu iesaistīšana vakcīnu tapšanas procesā ir atšķirīga. Arī pati šūnu izcelsme, to pārveidošana un izmantošana nav vērtējama viennozīmīgi un prasa plašu ētisku izvērtējumu. Šī raksta mērķis nav izvērtēt visus aspektus, kas saistīti ar embrija šūnu izmantošanu. Mēģināsim arī izvairīties no apšaubāmām teorijām. Apskatīsim šobrīd pieejamos un iespējami uzticamākos datus lēmumu pieņemšanai. Kā mēs to esam vairākkārt piedzīvojuši, informācija var mainīties un atklātībā nāk arvien jauni fakti saistībā ar šo tēmu, tādēļ šis būs mēģinājums noskaidrot, ko mēs varam zināt šodien.

Vakcīnu saistība ar cilvēka embrija šūnām

Latvijā ir pazīstamas četras vakcīnas pret Covid-19: Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty, Moderna ražotā vakcīna Spikevax, kā arī AstraZeneca un Oksfordas universitātes izstrādātā vakcīna “Vaxzevria” un Janssen izstrādātā vakcīna 1.

Kā norāda Charlotte Lozier Institute, kurš nodarbojas ar dažādu bioētisko jautājumu izpēti, neviena no šīm vakcīnām nav tapusi pilnībā brīvi no embrija šūnu izmantošanas2.

Astra Zeneca vakcīnas tapšanā embrija šūnu materiāls izmantots visos trijos posmos – izstrādē, ražošanā un apstiprinošajos laboratorijas testos3. Arī pašā vakcīnas zāļu aprakstā norādīts, ka izmantotas ģenētiski modificētās cilvēka embrija nieru (HEK 293) šūnas, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju4.

Arī Janssen vakcīnas tapšanā cilvēka embrija šūnas izmantotas visos trijos posmos – izstrādē, ražošanā un testēšanā. Zāļu aprakstā ir izlasāms, ka tās tapšanā izmantotas PER.C6 šūnu līnija, izmantojot rekombinantās DNS tehnoloģiju5. Paši vakcīnas izstrādātāji savā mājaslapā norāda, ka šī tehnoloģija izmantota dažādu vakcīnu ražošanai6.

Pfizer-BioNTech vakcīnas Comirnaty ražošanas tehnoloģija (mRNA7) atšķiras un līdz ar to ne tās izstrādē, ne ražošanā nav tikušas izmantotas cilvēka embrija šūnas8. Tās (HEK 293) ir tikušas izmantotas apstiprinošajos laboratorijas testos9.

Līdzīga ir arī Moderna vakcīnas izstrādes tehnoloģija (mRNA) un tās izstrādē un ražošanā nav tikušas izmantotas cilvēka embrija šūnas10. Tās (HEK 293) ir tikušas izmantotas apstiprinošajos laboratorijas testos11.

Līdz ar to ir skaidrs, ka Latvijā pieejamās vakcīnas dažādos veidos ir saistītas ar vismaz divām embrija šūnu līnijām – HEK 293 un PER.C6.

Cilvēka embrija šūnas (HEK293) izmantotas arī Krievijā izstrādātajai Gamaleja institūta vakcīnai, kura Latvijā netiek piedāvāta12.

HEK 293 šūnu līnija

Kā jau iepriekš tika norādīts šis šūnu materiāls ir iegūts no cilvēka embrija nierēm. Šūnu līniju ieguvis molekulārais biologs Alekss Van der Ebs (Alex Van der Eb) jau 1972.gadā, Holandē13. Šūnas iegūtas no veselīgas plānveida abortā nogalinātas meitenes, kuras vecāki nav zināmi14. Vēlāk šīs šūnas tikušas ģenētiski modificētas ar adenovīrusu un padarītas “nemirstīgas”. Šīs šūnas tiek plaši izmantotas dažādos zinātniskos pētījumos un arī vakcīnu izstrāde ir viena no tām. Tās joprojām ir iespējams iegādāties15.

PER.C6 šūnu līnija

               Šīs šūnu līnijas materiāls iegūts no cilvēka embrija acs tīklenes. Bērns ir gājis bojā plānotā abortā 18.grūtniecības nedēļā 1985.gadā. Arī šo šūnu līniju ieguvis molekulārais biologs Alekss Van der Ebs (Alex Van der Eb) Leidenas universitātē16. Arī šīs šūnas ir ģenētiski modificētas un padarītas “nemirstīgas” ar adenovīrusu, lai tās varētu izmantot zinātniskajā pētniecībā17. Arī šīs šūnas joprojām tiek plaši izmantotas.

Secinājumi

No iepriekš minētā varam diezgan droši apgalvot, ka Latvijā pieejamajām vakcīnām ir saistība ar abortā bojā gājušu bērnu šūnām. Saistības līmenis dažādām vakcīnām ir atšķirīgs. Kādām šīs šūnas ir tikušas izmantotas visā vakcīnas izgatavošanas procesā un tieši pati vakcīna ir tikusi ražota, izmantojot šīs šūnas. Tas gan vēl nenozīmē, ka ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka šūnas būtu atrodamas pašā vakcīnas sastāvā. Citām vakcīnām šūnas ir tikušas izmantotas tikai atsevišķos laboratorijas testos un pati vakcīna nav saistīta ar šūnu līnijām. Tādēļ atšķiras arī izmantoto šūnu daudzums un to ētiskā saistība ar vakcīnu, kas nonāk līdz mums. No šāda viedokļa raugoties, vakcīna, kurā šūnas izmantotas tikai testēšanā ir ētiskāka, kā tā, kurā tās izmantotas arī izstrādē un ražošanā. Protams ētiski vispieņemamākās būtu vakcīnas, kurās vispār netiek izmatotas no cilvēka embrijiem iegūtās šūnas. Šādas alternatīvas pastāv un vakcīnas tiek izstrādātas izmantojot pieaugušo cilvēku šūnas, dzīvnieku un pat insektu šūnas. Izstrādes procesā ir vairākas COVID-19 vakcīnas, kurām nevienā no posmiem netiek izmantotas embrija šūnas. Šāda tipa vakcīnas tiek izstrādātas Ķīnā, Indijā, Japānā, ASV un Israēlā18. Dažas no tām jau atrodas pārbaudes 3.fāzē.

Jāņem vērā arī tas, ka konkrēto vakcīnu izstrāde un ražošana neprasa arvien jaunus abortus šūnu materiāla nodrošināšanai. Ja tas tā būtu, tad būtu neapšaubāms pamats noraidīt šādi tapušas vakcīnas, jo tām būtu tieša saistība ar maza cilvēkbērna nāvi. Šīs šūnu līnijas ir iegūtas desmitgades atpakaļ un jaunu abortu veikšana šūnu ieguvei nav nepieciešama. Tādā nozīmē vakcinēšanās tiešā veidā neveicina jaunus abortus un vakcinētais nav vainojams šī ļaunuma pavairošanā. Mēs varam runāt par netiešu saikni, jo vakcīnu industrijas atkarība no šādām šūnām veicina jaunu šūnu līniju iegūšanu, izstrādi un lietošanu. Ja šādas metodes tiek vispārēji pieņemtas kā labas, tad būs nepieciešams nepatraukts jaunu šūnu piedāvājums, lai izstrādātu arvien jaunas šūnu līnijas industrijas vajadzībām.

Cik ir iespējams šobrīd noskaidrot, tad aborta iemesls nebija šūnu iegūšana, bet gan bērna vecāku izvēle19. HEK 293 Šūnas iegūtas no bērna, kura vecāki vairs nav zināmi. PER.C6 šūnas iegūtas no bērna, kura abortam bijis sociāls iemesls – tēvs nav uzņēmies atbildību par bērnu un māte izdarījusi izvēli par abortu. Ja tās netiktu ievāktas, tad būtu nonākušas medicīniskajos atkritumos. Šis ir svarīgs apstāklis, kas būtu jāapsver pirms pieņemam galējo lēmumu par vakcīnu. Šūnu materiāla iegūšana nav bijis aborta iemesls. Tās ir iegūtas pēc aborta, kurš noticis citu iemeslu dēļ. Tas nekādi nemazina aborta ļaunumu un briesmīgo netaisnību. Joprojām paliek jautājumi par to, kā tieši tika nodrošināta šūnu ievākšana no bērna un vai tika izmainīta aborta procedūra, lai šūnas varētu ievākt. Par šajā rakstā apspriestajām šūnu līnijām mums šādas informācijas trūkst. Taču saistība ir kaut nedaudz citāda. Ja šūnu iegūšana būtu bijusi šo grūtniecību un abortu galvenais iemesls un mērķis, tad izvēle būtu daudz skaidrāka un lēmums par vakcīnu noraidīšanu būtu vieglāk pieņemams. 

Vakcīnu izstrādes procesam nav tikušas izmantotas oriģinālās embrija šūnas. Tās ir tikušas ģenētiski modificētas un pavairotas. Vakcīnas tapšanā ir iesaistītas šūnas, kas ir šo embrija šūnu ģenētiski modificēti “pēcteči”20. Tādēļ zināmā mērā vakcīnas nav ražotas izmantojot tieši no embrija iegūtās šūnas. Iespējams, ka tā ir sīka nianse, tomēr tā nedaudz maina diskusijas gaitu.

Taču, arī ņemot vērā visu iepriekš minēto, bažas par vakcīnu saistību ar abortu ir patiesas un pamatotas, jo šo saistību nekādi nevar noliegt. Šīs bažas ir saistītas ar mūsu atbildību Dieva priekšā. Mēs dzīvojam grēkā kritušā pasaulē, kurā joprojām notiek aborti un šo bērnu ķermeņi tiek izmantoti medicīniskiem eksperimentiem21. Tas ir liels ļaunums, kuru nevar attaisnot ar labumu, kas no tā tiek iegūts. Mūsu uzdevums ir neatbalstīt ļaunumu un nepiedalīties tajā (Efez.5:11). Tāpat mums ir jādomā par to, ka ir jāsaudzē sava tuvākā dzīvība no aborta (2.Moz.20:13). Jāapsver arī medicīnas industrijas vēlme izmantot šādas šūnu līnijas pētījumos un gala produktos un mūsu atbildība, saņemot šo pētījumu rezultātus, kas var sekmēt tālāku šo šūnu iegūšanu abortos un izmantošanu ar pieprasījumu un peļņu. Jāņem vērā arī mūsu visu kopējā atbildība ar valsts lēmumu iepērkot vakcīnas, kuras ir tapušas, iesaistot šādas šūnas, un tādā veidā atbalstot šādus pētījumus un produktus finansiāli. Visbeidzot ir jāapdomā arī tas, kā šādā veidā tapušu produktu pieņemšana un attaisnošana ietekmē mūsu attieksmi pret cilvēka dzīvību, nedzimušu bērnu nogalināšanu abortos, viņu ķermeņa daļu izņemšanu un eksperimentēšanu ar tām. Vai mēs nesākam meklēt veidus, kā šādu nežēlību attaisnot un padarīt pieņemamu? Sabiedrībā valda arvien lielāka vienaldzība pret šādu bērnu nāvi un viņu ķermeņu izmantošanu kopējām labumam. Tam mēs nevaram piekrist, jo mūsu uzdevums ir “Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvākā miesai nedz kaitējam, nedz ciešanas radām, bet viņam palīdzam un kalpojam visās miesas vajadzībās”22. Tas ietver arī bērnus mātes miesās. Taču tuvākā dzīvība ir jāsargā arī no vīrusa, kas var izraisīt nāvi. Tuvākā veselība ir jāpasargā arī no vakcīnas iespējamajām komplikācijām. Šobrīd mums ir jādomā arī par to, kā pasargāt savas ģimenes ne tikai no vīrusa infekcijas, bet arī no tā, ka valdības lēmumi mums atņemtu dienišķo maizi un tādā veidā liktu ciest mūsu bērniem, vecākiem un citiem tuvākajiem, ja mēs nepieņemtu vakcīnu. Tas diskusiju ieved arī valsts varas un kristieša attiecību jomā.

 Lēmums vakcīnu jautājumā nav viegls un jebkurā no variantiem sevī nes iespēju sirdsapziņas apgrūtinājumam. Vienā gadījumā sirdsapziņa tiks apgrūtināta ar lēmumu pieņemt vakcīnu, otrā ar sekām, kuras rodas no lēmuma to nepieņemt. Vienā gadījumā sirdsapziņai tiks uzkrauta vaina par šādi radītu vakcīnu personīgu pieņemšanu un kopēju valstisku finansēšanu, otrā gadījumā par tuvāko apdraudēšanu ar vīrusu, darba un iztikas līdzekļu zaudēšanu un nespēju parūpēties par tuvākajiem valdības ierobežojumu dēļ. Tas var radīt lielu vainas apziņu un izmisumu. Šo izmisumu un vainu spēj nest tikai Kristus, kurš ir pie krusta miris par visas pasaules grēkiem. Viņš to arī nes mūsu vietā, mums sniegdams piedošanu un žēlastību caur Vārdu un Sakramentiem. Ikviena lēmuma gadījumā mēs visi esam aicināti steigties pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā (Ebr.4:16). Viņa taisnībā ietērpti un ar Viņa labajiem darbiem attaisnoti, mēs cenšamies pieņemt lēmumus, kas vislabāk atbilst likumam “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” (Rom. 13:9).

Kādi kristieši var nepieņemt vakcīnu, kas ir kaut attāli saistīta ar abortu. Citi savukārt vakcinēsies, balstoties rūpēs par savu tuvāko veselību un viņiem nepieciešamo dienišķo maizi. Ir iespējams, ka valdības rīkojumi piespiež pieņemt vakcīnu, taču tas nenozīmē, ka ir jāpiekrīt abortam vai eksperimentiem ar nedzimušu bērnu šūnām. Tā, kā šajā jautājumā nav viennozīmīgi skaidras atbildes, tad vakcinācijas lēmums jāpieņem katram pašam. Mūsu uzdevums ir izprast šo izvēļu nopietnību un smagumu, saprast tuvākā izdarītās izvēles un “Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāko neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam neslavu ceļam, bet mums būs to  aizbildināt, visu to labāko par viņu runāt un visu skaidrot viņam par labu”23.

“Luterāņi Dzīvībai” iestājas pret vakcīnu izgatavošanu izmantojot abortā bojā gājušu bērnu audus un šo audu izmantošanu jebkādiem eksperimentiem. Ir nepieciešama godīga diskusija gan baznīcā, gan plašākā sabiedrībā par vakcīnu izgatavošanas veidiem un sastāvdaļām. Mēs esam pret obligātu vakcināciju, kura neparedz izņēmumus, kuri balstītos uz reliģiskiem sirdsapziņas apsvērumiem, saistībā ar vakcīnām, kuru tapšanā izmantotas abortā nogalinātu bērnu šūnas. Mēs atbalstām ētisku vakcīnu izstrādi un lietošanu, kurā netiktu lietotas šīs šūnas. Mēs cenšamies aizsniegt katru ar Kristus piedošanas vēsti, kas attiecas arī uz abortu un vakcīnām24.

Papildus resursi:

Mācītājs Maikls Saleminks (Luterāņi Dzīvībai ASV) izklāsta vakcīnu zinātnisko pusi, to saistību ar abortu un ētiskos jautājumus.
https://www.buzzsprout.com/1140737/4967717-life-minded-3-vaccines-abortion

Intervija ar Dr.Taru Sanderi Lī (Dr. Tara Sander Lee) no Charlotte Lozier Institute par vakcīnām un aborta saistību ar tām.
https://issuesetc.org/2020/12/10/3452-the-covid-vaccines-and-cell-lines-derived-from-abortion-dr-tara-sander-lee-12-10-20/

Diskusija ar Dr.Džefu Barovsu (Dr. Jeff Barrows, Christian Medical and Dental Associations) par vakcīnu ētiku un to ražošanas veidiem.
https://issuesetc.org/2021/09/16/2592-covid-vaccines-and-vaccine-mandates-dr-jeff-barrows-9-16-21/

LCMS (Luterāņu Baznīca Misūri Sinode ASV) prezidenta Metjū Herrisona vēstule par Covid vakcīnām.

https://files.lcms.org/file/preview/VB4FIty7oQfKfVGhItSt3LVNOFDzgH9K

LCMS CTCR (Teoloģijas un baznīcas attiecību komisija) faktu lapa par Covid vakcīnām

https://files.lcms.org/file/preview/uAzxHzE5YwadsTdVePS8cLWxAvHqFuwP

Atsauces


[1] https://www.spkc.gov.lv/lv/vakcinas-pret-covid-19

[2] https://lozierinstitute.org/update-covid-19-vaccine-candidates-and-abortion-derived-cell-lines

[3] https://www.nature.com/articles/s41586-020-2608-y

[4] https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/vaxzevria-previously-covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf

[5] https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/covid-19-vaccine-janssen-epar-product-information_lv.pdf

[6] https://www.janssen.com/emea/emea/janssen-vaccine-technologies

[7] https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/vaccines/different-vaccines/mrna.html

[8] https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_lv.pdf

[9] health.nd.gov/sites/www/files/documents/COVID%20Vaccine%20Page/COVID-19_Vaccine_Fetal_Cell_Handout.pdf
https://www.biorxiv.org/content/10.1101/2020.09.08.280818v1

[10] https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/spikevax-previously-covid-19-vaccine-moderna-epar-product-information_lv.pdf

[11] https://www.nature.com/articles/s41586-020-2622-0

[12] https://medicalxpress.com/news/2020-10-fetal-cells-1970s-power-medical.html

[13] https://www.science.org/content/article/abortion-opponents-protest-covid-19-vaccines-use-fetal-cells

[14] https://www.synthego.com/hek293

[15] https://www.sigmaaldrich.com/LV/en/product/sigma/cb_85120602?context=product

[16] https://www.science.org/content/article/abortion-opponents-protest-covid-19-vaccines-use-fetal-cells

[17] https://www.gmp-creativebiolabs.com/per-c6-cell-lines_74.htm

[18] https://lozierinstitute.org/update-covid-19-vaccine-candidates-and-abortion-derived-cell-lines/

[19] Savā rakstā National Catholic Bioethics Quarterly 2006, Dr.Alvins Vongs diezgan plaši apskata šūnu iegūšanas apstākļus un ētiskos jautājumus no Romas katoļu baznīcas viedokļa.
 The Ethics of HEK 293, Alvin Wong, M.D. https://www.pdcnet.org/C1257D43006C9AB1/file/5265B61D5497F52585257D94004802BB/$FILE/ncbq_2006_0006_0003_0077_0099.pdf

[20] https://lozierinstitute.org/wp-content/uploads/2020/09/09.17.20-Fetal-Cell-Line-Fact-Sheet.pdf

[21] https://www.centerformedicalprogress.org/2021/08/breaking-university-of-pittsburgh-admits-hearts-beating-while-harvesting-aborted-infants-kidneys/

[22] Lutera Mazais Katehisms, I.daļa, 5.bauslis.

[23] Lutera Mazais Katehisms, I.daļa, 8.bauslis.

[24] https://lutheransforlife.org/article/vaccines-using-aborted-fetal-tissue/