Luterāņi Dzīvībai

Dr.Med., Dr.Theol., Lugano Teoloģijas fakultātes morālteoloģijas profesors, priesteris Andris Marija Jerumanis sava priekšlasījuma ievadā atzīmēja, ka dzīvība ir tas ceļš, kas mūs visus kristiešus vieno. Iestāšanās par dzīvību ceļ vienotību Baznīcā un vienotību pasaulē. Ja mēs nevaram būt vienoti, lai aizstāvētu dzīvību, tad nebūs nekādas vienotības starp konfesijām. Jau iesākumā bija dzīvība. Vārds ir dzīvība. Dievs ir nācis pasaulē, lai dotu mums dzīvību. Ja nebūtu Dievs, mēs neeksistētu. Tālāk priesteris savā uzrunā pieskārās jautājumam par cilvēka brīvību. Vai tiešām mēs aizskaram cilvēka brīvību? Vai mums sabiedrībā ir vārda brīvība? Mēs esam tiesīgi runāt un aizstāvēt dzīvību. Ja kāds mums grib aizbāzt muti, viņš pats noliedz jauno laikmetu ideoloģiju, kura ir balstīta uz vārda brīvību. Ja mēs klusējam, tad mums ir jāsaprot, kāpēc mēs klusējam. Kas ar mums ir noticis? Vai pretinieks mūs ir tā nobiedējis, ka neuzdrošināmies runāt? Vai viņš mūsu sirdsapziņā ir iedēstījis šaubas? Nav viegli iet pretī šai nāves kultūrai, tāpēc mums ir jābūt kopā, lai izvērtētu un labāk saprastu šo pasauli, tās trūkumus, kāpēc tā ir pienākusi pie šīs garīgās krīzes. Tā ir nepareiza brīvības izpratne. Tā ir brīvība, kura vairs nav saistīta ar atbildību, nav saistīta ar patiesību, un ir reducēta uz nepareizu cilvēka izpratni. Šis modernais cilvēks ir indivīds, subjekts, autonoms, pats noteicējs par savu likteni. Mums jābūt drosmei parādīt, ka aborta jautājumā ir cilvēka izpratnes jautājums. Mums ir jāparāda, ka brīvība, patiesība un atbildība ir jēdzieni, kurus mēs aizstāvam. Aizmirstot, ka cilvēks ir vērtība, mūsdienu sabiedrība ir apdraudēta. Priesteris uzsvēra, ka garīgā cīņa nozīmē ticēt, ka ir patiesība un to pieņemt. Kad mēs nonāksim pie patiesības, ka dzīvība vieno, tad notiks daudzi brīnumi Latvijā. Dievs mūs svētīs! Mums katram ir jāšķīsta sava sirdsapziņa, savs prāts jāattīra patiesības gaismā, lai mēs varam iestāties par dzīvības aizstāvību. Šis jautājums skar visu sabiedrību. Ja nav bērns, nav nākotnes, dzīvība neuzplaukst un nav prieka. Apustulis Pāvils ir teicis, ka mums ir ieroči, lai cīnītos. Ticība, cerība, mīlestība. Tikai ticībā Dieva gaismā mēs varam saprast cilvēka noslēpumu. Ticības gaismā mēs varam atrast spēku cīnīties. Ticība dod cerību ieraudzīt pareizo ceļu.