This website uses cookies so that we can provide you with the best user experience possible. Cookie information is stored in your browser and performs functions such as recognising you when you return to our website and helping our team to understand which sections of the website you find most interesting and useful.

Dr.Jānis Priedkalns, Embrioloģijas profesors.
Kaut sabiedrībā visumā atzīst, ka vispārējās cilvēktiesību deklarācijas attiecas tiklab uz bērnu, kā pieaugušu cilvēku, par sarežģītāku sabiedrība uzskata cilvēktiesību attiecināšanu uz vēl nedzimušu bērnu.
Kāds ir biologa, medicīnas zinātnieka, viedoklis par nedzimuša bērna sabiedrisko stāvokli un tiesībām? Vai nedzimis bērns ir tik atšķirīgs no piedzimuša bērna, ka uz viņu nebūtu attiecināmas vispārējās cilvēktiesības? Vēlos atzīmēt sekojošo:
- Cilvēka attīstība ir nepārtraukts process, kontinuums, kas iesākas apaugļošanas brīdī – spermatozoīdam un olšūnai savienojoties, dzīvības iedīgļiem atrodoties šajās šūnās jau pirms to savienošanās- un turpinās pēc piedzimšanas. Piedzimšanas brīdis nav būtiski izšķirošs vairumam organisma sistēmu, kuru attīstība turpinās un kuras savu briedumu sasniedz dažādos laika periodos pēc piedzimšanas. Piedzimšanas brīdī gan izšķiroši mainās asinsrites, elpošanas un izvadorgānu sistēmas, bet visu sistēmu attīstība turpinās vēl pēc tam. Visā pirms dzimšanas periodā nav konstatējams kāds bioloģisks pārejas moments vai robeža, pirms kuras auglis vēl nebūtu apzīmējams par cilvēku un pēc kuras auglis tāds būtu: visa pirms dzimšanas attīstība ir nepārtraukts process, kas turpinās pēc piedzimšanas.
- Ievērojot bērna pirms dzimšanas un pēc dzimšanas attīstības kontinuumu, nedzimušam bērnam atbilstoši būtu jābauda līdzīga aizsardzība likuma priekšā un starptautiski atzītās cilvēktiesības, kā jau piedzimušam Tādēļ Satversmē garantētā cilvēka dzīvības aizsardzība būtu attiecināma arī uz nedzimušu bērnu. Jāatzīmē, ka atsevišķi likumi nedzimušam bērnam jau piešķir mantošanas tiesības.
- Nedzimuša bērna cilvēktiesību nostiprināšanai jāiet roku rokā ar tautas veselības programmu attīstību, ģimeņu stiprināšanu, lielākiem bērnu pabalstiem un darba vietu saglabāšanas iespējām grūtniecēm un mātēm ar mazgadīgiem bērniem, bērnu izglītošanas nodrošinājumu un dzīvokļu pabalstiem daudzbērnu ģimenēm, ar abortu ierobežošanu, atskaitot īpašus, ekstremālus un medicīniski pamatotus gadījumus. Minētie ierosinājumi veicinās tautas skaita pieaugšanu, sabiedrības veselību un valsts uzplaukumu.
Dr.Jānis Priedkalns, Embrioloģijas profesors, 2004.g.