Sauksim viņu par Kristīni. Kad viņa palika stāvoklī, viņa iedrošinājās neko nestāstīt saviem vecākiem, kuri viņu joprojām uzskatīja par “jauku” meiteni. Viņas draugs neatlaidīgi uzstāja, ka jātaisa aborts. Būdama pārliecināta, ka tas ir vienīgais risinājums, kas pasargās viņu no sāpīgas nākotnes, viņa piekrita. Kristīne raksta: “Mani aizveda uz mazu klīniku, un tieši pirms man vēnā tika ievadīts valiums, es lūdzu Dievu, lai Viņš man piedod un uzņem mani debesīs, ja es mirstu. Redziet, mans gars zināja, ka es gatavojos darīt grēku, pat ja mans prāts to noliedza. Mans gars zināja, ka es daru smagu grēku. Vai Kristīnes aborts bija glābšana […]
Aborts un Baznīca
Vai luterāņu ticības apliecības runā par dzīvības svētumu?
Kaut gan mēs neatrodam tieši pieminētu abortu vai eitanāziju luterāņu ticības apliecībās, tomēr tās runā pavisam skaidri par dzīvības jautājumiem. Tās runā par to, kurš ir cilvēka dzīvības Autors, kurš ir radījis bērnu mātes miesās un par to, ka Kristus ir tapis visās lietās mums līdzīgs, izņemot grēku. Tieši Kristus nākšana pasaulē, augšana Marijas miesās un piedzimšana mums norāda uz vēl nedzimuša bērna cilvēciskumu un vērtību. Viņš ir persona – patiess Dievs kopš mūžības, patiess cilvēks kopš ieņemšanas brīža. Tālāk apskatīsim dažus citātus no luterāņu ticības apliecībām, kas skar šo tēmu: Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes […]