Tas, ka jūs runāsiet un parādīsiet, cik ļoti Dievs mīl dzīvību var arī nenest laicīgu mieru (Mateja 10:34), taču tas dod vislielāko prieku un cerību mūžīgai dzīvošanai Viņa ģimenē. Un šis drošais apsolījums un pārliecība ne tikai pasargā mūs uzbrukumos, bet arī glābj tos, kas ir velna melu piekrāpti. Kungs un Tēvs, dod mums sludināt Tavu praviešu vēsti un Tava dēla dāvanu. Āmen.

Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: “Pārcelsimies uz viņu malu.” Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?” Un tie ļoti […]

Svētais Gars mums apsola “debesu mājokli”, jo tas, kas ir mirstīgs, to “pārņems dzīvība” (2Korintiešiem5:1-5). Tas mums dod “drošu prātu”(5:6), kad mums jāsaskaras ar šīs dzīves grūtībām un jāstaigā ticībā(5:7). Taču to nevar izmantot kā aizbildinājumu, lai izbēgtu no dzīves grūtībām, cenšoties sasniegt savu debesu mājokli pirms noteiktā laika.

Dievs Tēvs sūtīja Savu Dēlu, jo Viņš mīl dzīvību. Dievs Dēls samaksāja cenu, lai atpirktu dzīvību. Dievs Svētais Gars ved cilvēkus pie ticības un dod tiem jaunu dzīvību tagad un mūžībā.(Jāņa 3:1-17) Svētā Trīsvienība ir “par dzīvību”!

Ecehiēla vīzijas sausie, izkaisītie un nedzīvie kauli parāda absolūtas bezcerības ainu (Ecehiēla 37:1-3). Aborta grēks var atnest šādu bezcerību. Tomēr Dieva elpas un dzīvības apsolījums parāda absolūtas cerības ainu. (37:4-14) Kristus Gars sniedz dzīvību un cerību ikvienam.

Mums nav miris Glābējs. Mūsu Kunga augšāmcelšanās un debesbraukšana pārliecina mūs par Viņa uzvaru un par Viņa klātbūtni, kad Viņš aicina mūs dzīvot šajā uzvarā.

Kādas labas ziņas! Šī reizēm nomācošā pasaule ir tikusi pārvarēta. Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība (1.Jāņa 5:4b) Ticība dara iespējamu vairāk paklausīt Dievam nekā tam, kas šķiet pareizs pasaulei. Ticība dod mums spēku mīlēt bez nosacījumiem, kamēr pasaule piedāvā tikai nosacījumu mīlestību (5:1-2).

Iespējams, ka šajā Ģimenes dienā jūs runāsiet par mātes mīlestību. Tomēr ir mātes, kuras ir pagātnes aborta grēka salauztas un jūtas mīlestības necienīgas un nespējīgas mīlēt. Tām jādzird par Dieva mīlestību, kas attiecas uz viņām. 1.Jāņa vēstule 4:10 dod lielisku iespēju to pasludināt. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.

Mūsu dienās nāve slēpj sevi avju drānās. Aborts un asistēta pašnāvība iztēlo sevi kā vieglus risinājumus dzīves problēmām. Bet šis nāves “vilks” nespēj stāvēt pretī dzīvības Labajam Ganam! Labais Gans atdeva savu dzīvību par savām avīm un cēlās augšā no mirušajiem. Tagad Viņš vada mūs šajā uzvarā un nekad neatstās to, kurš pieder Viņam.

Apustuļi tam aiz prieka vēl neticēja un brīnījās (Lūkas 24:41). Tas bija “pārāk labi, lai būtu patiesība”. Bet tā bija patiesība un ir tāda joprojām. Tas ir arī pārāk labi, lai to, baidoties no apvainojumiem, paturētu tikai pie sevis. Jēzus liek mums pasludināt divas lietas: “atgriešanos”(47.p.)- aicinot cilvēkus uz nožēlu un izmainīšanos un “grēku piedošanu” – Evaņģēlija šķīstījošo spēku.

Visvairāk Kristus darbā, mūs mierina tas, ka Viņš ir gājis cauri sāpēm, miršanai un nāvei mūsu labā. Viņš neizņēma šīs lietas no cilvēku dzīvēm un pieredzes. Viņš tās pārvērta par nākšanu mājās. Vairs nav nekādu šausmu, nekāda dzeloņa. Mūsu pēdējais moments uz zemes ir acumirklī pārvērsts mūsu pirmajā momentā ar Jēzu.

Kas mums novels akmeni…? (Marka 16:3b) Kur mēs griežamies, lai “noveltu” miršanas un nāves mokas? Pie augšāmceltā Kristus! Mēs dzīvojam Viņa uzvarā! Mēs uzticamies Viņam, ka Viņš dod jēgu mūsu dzīvei un stipru cerību mūsu miršanā. Augšamceltais Jēzus ir “dzīva cerība” (1.Pētera 1:3), kas neizslēdz nevienu. Viņa parādīšanās Marijai Magdalēnai, kas bijusi ļoti ļauna grēciniece, runā par Viņa mīlestību un žēlastību pret visiem šādiem grēciniekiem šodien. Tie, kas saskaras ar ar savas sirds ļaunumu aborta dēļ, var atcerēties Jēzu, kurš izdzen viņu ļaunumu caur Savu nāvi pie krusta un pārņem viņus ar Savu žēlastību. Viņi var sastapt augšāmcelto Jēzu stāvam […]