Sestdien, 2011.gada 15.oktobrī, Rīgā notika 9.gadskārtējā starpkonfesionālā dzīvības svētuma konference. Kā jau pēdējos gados ierasts, par pulcēšanās vietu kalpoja Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas virsvaldes telpas Mazā pils ielā 4, Vecrīgā. Konferenci rīkoja kustība “Luterāņi Dzīvībai” sadarbībā citām organizācijām. Konferences tēma šoreiz tika ņemta no 1.Mozus grāmatas 1:28: “Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”
Atklāšanā piedalījās arī pārstāvji no Romas katoļu baznīcas, Latvijas pareizticīgo baznīcas un saeimas. Deputāte Vineta Poriņa aicināja aktīvāk iesaistīties saeimas komisiju darbā, sagatavojot konkrētus priekšlikumus jau konferences laikā. Tā nebija tikai konferences atkāšanas runa, bet arī dalīšanās personīgā pieredzē, kas iegūta laižot pasaulē un audzinot četrus savus bērnus. Vēl joprojām daudzas sievietes, dodamās pie saviem ārstiem, saskaras ar aktīvu aborta veicināšanu un negatīvu attieksmi pret grūtniecību. Atklājot konferenci V.Poriņa atgādināja ka katram jāpatur prātā vārdi: “Dzīves vakarā tevi tiesās pēc mīlestības”.
Pareizticīgo priesteris Jānis Dravants sveica konferences dalībniekus Metropolīta Aleksandra vārdā un atgādināja, ka dzīvības svētums ir mūsu kopīgs virziens. Priesteris uzsvēra, ka tradicionālā kristietība vienmēr atceras dzīvību. Cilvēka dzīvība nav tikai kristietības vērtība vien, bet arī vispārcilvēciska vērtība. Mums jāmēģina aizstāvēt dzīvību arī politiskā arēnā, jo šobrīd nepiedzimušais bērns atrodas ārpus likuma un netiek ņemtas vērā viņa tiesības. Viens no pirmajiem baušļiem, kas tika dots jau Paradīzes dārzā bija – kopt un sargāt. Rupji pārkāpjot Dieva baušļus, esības principus, sabiedrība vienkārši nomirst. Jānis Dravants aicināja uz pareizu attieksmi pret savu tuvāko – mīlestības attieksmi.
Kustības “Laulāto tikšanās” vadītāji, Baiba un Dainis Stikuti stāstīja par ģimenes ekoloģiju. Un viņos ir vērts ieklausīties, jo ģimenē aug pieci dēli. Stikutu pāris atgādināja, cik svarīgi ir ģimenē dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Mums tika arī atgādināta vienkārša matemātika, ka vairoties nozīmē kļūt vairāk. Tātad ģimenē noteikti jābūt vairāk par diviem bērniem, lai šis princips būtu piepildīts. Kā iedrošinājums bija viņu pašu liecība, ka ar katru nākošo bērnu netika zaudēta ģimenes labklājība, bet gan gluži otrādi – saņemta svētība. Viņu ģimeniskā prezentācija lieliski atklāja, ko mīlestības atmosfērā nozīmē, ka vīrs ir ģimenes galva, bet sieva ir ģimenes sirds. Viņi arī atgādināja, ka kontraceptīvā domāšana ielaiž ģimenē vēl kādu, kas nostājas starp laulātajiem. Ja tiek nogalināts bērns, tad ģimenē tiek ielaists nāves gars. Turpretī dabīgajā ģimenes plānošanā ir vieta lūgšanām, ilgām pēc bērna, atvērtībai uz dzīvību, bērnu svētības saņemšanai.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa Olita Lase stāstīja par mediķu darbu ar priekšlaikus dzimušiem bērniem. Viņas prezentācija ietvēra daudz praktiskas informācijas gan par mediķu attieksmi pret priekšlaikus dzimušiem bērniem, gan par nodaļas darbu. Konferences dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīties ar sarežģīto un atbildīgo nodaļas darbu. Mazākais mazulis, kas Rīgā piedzimis 24. grūtniecības nedēļā svēris 620 gramus. Darbā nepieciešams ne mazums dārgas tehnikas, profesionāla personāla un līdzekļu, taču apskatot izdzīvojušo bērnu fotogrāfijas un redzot, ka priekšlaicīga piedzimšana nebūt nav šķērslis augšanai un pilnvērtīgai dzīvei, kā arī ievērojot mediķu rūpes par jaundzimušajiem, kas paši nespētu izdzīvot, ir iespējams ieraudzīt šī darba lielo nozīmi.
Emocionāli piesātināta bija mūziķes Lindas Prindules liecība. Viņu satikām konferencē iepriekšējā gadā, kad viņa bija saņēmusi ārstu ieteikumu izbeigt sava bērna dzīvību medicīnisku apsvērumu dēļ. Drosmīgi atsacījusies no aborta, viņa bija veikusi smagu ceļu kopā ar Dievu un piedzīvojusi Viņa palīdzību gan grūtniecības sarežģījumos, gan sērās bērniņu zaudējot. Patiešām Dievs ir mums blakus arī dzīves smagākajos brīžos un ar Viņu pat vistumšākā nakts kļūst gaiša.
Ilona Bremze no asociācijas “Ģimene” pastāstīja par demogrāfijas un abortu rādītājiem Latvijā un pasaulē. Viņa norādīja, ka pasaulē ik gadu tiek veikti ap 40 miljonu abortu un ka tas izraisa arī lielu sieviešu mirstību aborta komplikāciju dēļ. Viņa atgādināja, ka demogrāfija pirmkārt ir saistīta ar valdošo ideoloģiju, ar garīgo pasauli, kurā sabiedrība dzīvo. Latvijas tauta joprojām dzīvo padomju laiku ietekmē, kad aborts tika uzskatīts par normu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis zem diviem miljoniem.
Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes vadītājas un Latvijas Kristīgo mediķu apvienības valdes priekšsēdētājas, Irēnas Kondrātes priekšlasījuma tēma bija: “Cieņpilna un dzīvību sargājoša veselības aprūpe – iespēja un nepieciešamība vai neaizsniedzams mērķis?”. Tika secināts, ka mediķu darbs ir kļuvis par rutīnu un pazaudējis savu žēlsirdības un palīdzības nozīmi. Ir arī pienācis brīdis, kad jārīkojas, lai izmainītu valsts demogrāfisko situāciju. Viena no priekšlasījuma tēmām skāra morāles un likumdošanas saikni. Likumdošanai ir jābūt morālai. Tā nevar būt amorāla. Iepriekšējā gadsimta laikā ir notikušas lielas pārmaiņas morāles un tiesību izpratnē. Parādījušās jaunas reproduktīvās tehnoloģijas, kas savukārt izraisījis jaunu tiesību rašanos. Ir radītas tiesības uz kontracepciju, abortu, sterilizāciju, seksuālu orientāciju utt. Šo tiesību ieviešana nonāk pretrunā ar morāli un ētiku. Tiesības uz abortu aizskar nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību. Viņa norādīja arī uz sabiedrībā valdošo aborta kultūru, kas uz sievieti stāvoklī izdara lielu spiedienu, pasniedzot abortu kā palīdzību un risinājumu problēmām. Tomēr sievietei, esot stāvoklī, jāapzinās, ka viņa savās miesās nes ko vairāk, kā apendicītu. Viņa nes sevī bērnu, dzīvu cilvēku. Ir jādod iespēja šo patiesību saprast un saņemt profesionālu palīdzību.
Mācītājs Dons Ričmans (Luterāņi Dzīvībai ASV) runāja par konferences vadmotīvu no 1.Mozus grāmatas. Viņš atgādināja, ka vīrietis un sieviete tika radīti Dieva līdzībā un viņiem tika dota pavēle augļoties un vairoties. Dievs viņus svētīja un skatījās uz viņiem ar lielu labvēlību. Svētības daļa bija arī bērni. Mēs esam svētīti, jo esam radīti Dieva līdzībā. Viņš mums ir dāvinājis spēju radīt un tā ir liela dāvana. Augļojieties un vairojieties ir svētība, nevis lāsts. Bērni ir Dieva dāvana (Ps.127:3-4, Ps.128:3-6). Pēc grēkā krišanas viss tika apgriezts otrādi – svētība kļuva par lāstu. Uzticību nomainīja kauns, Dieva iedibināto laulības kārtību nomainīja poligāmija. Mācītājs sniedza arī dziļāku ieskatu Israēla tautas vēsturē. Pieņemot Kānaānas tautu kalpošanu elkiem, tika pieņemta arī prostitūcija, homoseksualitāte un bērnu upurēšana. Kāpēc gan par to runāt, ja tas bija tik tālā pagātnē? Cik tomēr pārsteidzoši līdzīgā situācijā esam arī šodienas modernajā pasaulē. Arī šodien gan atsevišķas baznīcas, gan valstis atzīst un pieņem homoseksualitāti un abortu kā normu. Šodienas pasaulē šīs lietas ir pieņēmušas citu veidolu, taču gars, kādā tās darbojas, ir tas pats. Un sāpīgi ir tas, ka mēs klusējam, kad mūsu pašu valstī notiek bērnu upurēšana un bērnus vairāk redz kā lāstu, nevis svētību. Mācītājs aicināja aizstāvēt cilvēkus, kas atsakās no aborta. Viņš aicināja mainīt kultūru, kas neciena dzīvību. Tas nav noziegums, ja tev ir bērns.
Konferencē arī notika “Luterāņu katehisma par abortu un dzīvību” prezentācija. Pēc ilga darba grāmata ir izdota un pieejama lasītājiem. Vairāk par katehismu un tā saturu varat uzzināt šeit. Šai grāmatai būtu jābūt katra mācītāja un padomdevēja rīcībā. Palīdzēsim tai nonākt īstajās rokās.
