Luterāņi Dzīvībai

Dievs katru cilvēku pasludina par Savu dārgāko (5.Mozus 7:6, Mateja 13:44), lai arī zem kādas pretrunīgas ārienes tie būtu paslēpušies. Viņš mīl viņus un tevi pietiekoši stipri, lai piesaistītu Sevi (Rom.8:38-39) tev un tavām grūtībām. Viņš dos debesis un pārvietos zemi, lai ievestu tevi Savā prieka valstībā. Ak Kungs, mūsu Dievs, dod mums pacietību, kamēr Tu žēlsirdīgi dod mums visu labo, pat caur grūtībām. Āmen.

Nezāles ielavās pat Kunga dārzos (Mateja 13:26-27), un arī radība cieš mokas (Rom. 8:22). Izvēloties dzīvību var nākt ciešanas, bet drīz nāk arī augļi. Dieva godība nevar ilgi palikt apslēpta (Mateja 13:43) un Kristus augšāmcelšanās mūs pārliecina, ka tās labumi vairākkārt pārspēs šīs dzīves neērtības (Rom.8:18). Cilvēka Dēls, mūsu Klints un Glābēj, sēj mūsu sirdīs cerību, lai mēs nebaidāmies savā vājumā. Āmen.

Dzīvības aizstāvēšana nozīmē arī darīt zināmas briesmas, ko nes nāves izmantošana problēmu risināšanai. Lai arī cik pazemojoši un nedroši tas liekas (Mateja 13:4-7), Dievam ir vislielākais prieks par Evaņģēlija vēsti. Viņš apsola, ka Viņa dzīvības Vārds Kristū viens pats nesīs daudz augļu (Jesajas 55:11, Mateja 13:23). Visvarenais Tēvs, liec Tavam Vārdam mūsos augt par prieku un dzīvību. Āmen.

Mūsu Glābējs Jēzus lēnprātīgi uzņem katra cilvēka nastu, kā Savu paša, ieskaitot neplānotas grūtniecības un neārstējamas slimības (Mateja 11:29). Neatkarīgi no tā vai tās ir, vai nav mūsu pašu vainas radītas, Viņš pazemīgi atrodas mums līdzās. Viņa beznoteikumu pieņemšana un nelokāmā palīdzība atbrīvo mūs no grēka un mums pašiem (Rom.8:24-25) un dod atpūtu no bailēm un sāpēm. Jēzu Kristu, Kungs un Ķēniņ, nāc mūsu vidū un atklāj pestīšanu un glābšanu. Āmen.

Tas, ka jūs runāsiet un parādīsiet, cik ļoti Dievs mīl dzīvību var arī nenest laicīgu mieru (Mateja 10:34), taču tas dod vislielāko prieku un cerību mūžīgai dzīvošanai Viņa ģimenē. Un šis drošais apsolījums un pārliecība ne tikai pasargā mūs uzbrukumos, bet arī glābj tos, kas ir velna melu piekrāpti. Kungs un Tēvs, dod mums sludināt Tavu praviešu vēsti un Tava dēla dāvanu. Āmen.

Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: “Pārcelsimies uz viņu malu.” Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?” Un tie ļoti […]

Svētais Gars mums apsola “debesu mājokli”, jo tas, kas ir mirstīgs, to “pārņems dzīvība” (2Korintiešiem5:1-5). Tas mums dod “drošu prātu”(5:6), kad mums jāsaskaras ar šīs dzīves grūtībām un jāstaigā ticībā(5:7). Taču to nevar izmantot kā aizbildinājumu, lai izbēgtu no dzīves grūtībām, cenšoties sasniegt savu debesu mājokli pirms noteiktā laika.

Dievs Tēvs sūtīja Savu Dēlu, jo Viņš mīl dzīvību. Dievs Dēls samaksāja cenu, lai atpirktu dzīvību. Dievs Svētais Gars ved cilvēkus pie ticības un dod tiem jaunu dzīvību tagad un mūžībā.(Jāņa 3:1-17) Svētā Trīsvienība ir “par dzīvību”!

Ecehiēla vīzijas sausie, izkaisītie un nedzīvie kauli parāda absolūtas bezcerības ainu (Ecehiēla 37:1-3). Aborta grēks var atnest šādu bezcerību. Tomēr Dieva elpas un dzīvības apsolījums parāda absolūtas cerības ainu. (37:4-14) Kristus Gars sniedz dzīvību un cerību ikvienam.

Mums nav miris Glābējs. Mūsu Kunga augšāmcelšanās un debesbraukšana pārliecina mūs par Viņa uzvaru un par Viņa klātbūtni, kad Viņš aicina mūs dzīvot šajā uzvarā.

Kādas labas ziņas! Šī reizēm nomācošā pasaule ir tikusi pārvarēta. Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība (1.Jāņa 5:4b) Ticība dara iespējamu vairāk paklausīt Dievam nekā tam, kas šķiet pareizs pasaulei. Ticība dod mums spēku mīlēt bez nosacījumiem, kamēr pasaule piedāvā tikai nosacījumu mīlestību (5:1-2).