Luterāņi Dzīvībai regulāri sagatavo pārdomas un lūgšanas par dzīvības svētuma tēmu. Tās ir gan īpaši baznīcas kalendāram pieskaņotas, gan īsākas un garākas domas, gan lūgšanas īpašiem gadījumiem.
Pārdomas par dzīvību svētdienām
Dzīvības domas
Lūgšanas

Pāvils izrāda lielu iejušanos. Viņš vienojas ar cilvēkiem un runā ar viņiem viņu valodā (1.Korintiešiem 9:20-22). Viņš tā rīkojas, lai dalītos ar viņiem Evaņģēlijā (9:23). Mēs varam darīt to pašu. Dzīvības jautājumi dod mums iespēju iejusties līdzcilvēku situācijās un saprast viņu grūtības cīnoties ar problēmām un vainas sajūtu grēka dēļ. Mēs tā darām, lai dalītos.. Lasīt vairāk →

Pārsteidzoša mācība! Viņš mācīja kā tāds, kam vara (Marka 1:22). Viņš runāja Dieva vārdus (5.Mozus 18:18). “Jauna mācība ar spēku!” (Marka 1:27) Pat nešķīstiem gariem Viņš pavēl, un tie Viņam paklausa! Ievērojiet, kā cilvēki slavē mācību, ne tikai Mācītāju. Caur Vārdu, kas tapa miesa, Dievs dod mums to pašu vareno un spēcīgo Vārdu! Tas maina.. Lasīt vairāk →

Cik daudz jaunu cilvēku ir sāpināti, dusmīgi un aizvainoti par to, ka viņu vecāki ir atņēmuši viņiem brāļus un māsas, kurus viņi būtu mīlējuši un kuri būtu viņus atbalstījuši dzīvē? Lai Dievs dod viņiem žēlastību, ka viņi var piedot arī šo sāpīgo aborta kultūras augli un dod mums drosmi stāties pretī šim paradumam visos iespējamos.. Lasīt vairāk →

Nenovērtējamā cena, kas tika samaksāta par cilvēces grēkiem (1.Korintiešiem 6:20), bija daudz lielāka, nekā kāda liela mocekļa nāve, kurš iedvesmoja cilvēkus kļūt labākiem. Šī cena bija “Dieva Dēls” (Jāņa 1:49). Kad Dieva Dēls par kaut ko samaksā ar Savām asinīm, tad šī pirkuma vērtība nav aptverama. Lasīt vairāk →

Nāvi, kuru baudīja Jēzus, Viņš izcieta vienreiz un par visiem (Romiešiem 6:10). Viņš atpirka “visus”. Tāpēc Viņš piešķir vērtību visiem. Katrs cilvēks, kuru satiekam, neatkarīgi no viņa lieluma, atrašanās vietas vai veselības stāvokļa, ir kāds, par kuru ir miris Jēzus. Mūsu pienākums ir atzīt viņu vērtību un palīdzēt viņiem ieraudzīt tās patieso avotu. Lasīt vairāk →

Džinsi var būt nonēsāti un saplēsti, taču firmas zīme tiem dod vērtību. Mūsu vērtība nav atrodama mūsu noskrandušajā un saplēstajā “es”. Taču Kristībā Trīsvienīgais Dievs liek uz mums Savu Vārdu un ietērpj mūs Savā svētumā (4.Mozus 6:27 un Galatiešiem 3:27). Viņa griba šādi nosaukt katru cilvēku dod ikvienam cilvēkam vērtību. Lasīt vairāk →

Šodienas evaņģēlija tekstā mēs redzam divas lielas traģēdijas (Mateja 2:13-23) – mazu bērnu slepkavību un lielas skumjas un ciešanas, kuras piedzīvo viņu mātes. Arī mūsu sabiedrībā šodien mēs redzam divas lielas traģēdijas – mazu bērnu slepkavību abortā un lielas skumjas un ciešanas, ko piedzīvo viņu mātes, kad viņu pašu izdarītā izvēle salauž viņu sirdis. Tomēr.. Lasīt vairāk →

“Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts” (Lūkas 2:4). Kāds gan spēcīgs un pravietisks pants! Lūka mums šajā īsajā ceļojuma maršrutā norāda uz vismaz pieciem pravietojumiem – Galileja (Jesajas 8:23–9:1), Nācarete (Mateja 2:23), Jūdeja (1.Mozus 49:10), Dāvida pilsēta.. Lasīt vairāk →

“Atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem” (Titam 3:4). Un lūk, tas ir bērniņš! Lasīt vairāk →

Ir kāda vienkārša un pierasta frāze, kas mums bieži paliek nepamanīta: “Viņa māte Marija” (Mateja 1:18b). Jēzum bija māte ar miesu un asinīm, gluži kā mums. Taču bija arī kas ļoti neparasts: “viņa bija ieņēmusi bērnu no Svētā Gara” (18c). Šī māte jaunava, kurai bija miesa un asinis, nesa savās miesās Jēzu, kuram bija miesa.. Lasīt vairāk →

Gaidīt, kad Kungs atkal atnāks, lai tiktu galā ar mūsu sagrauto pasauli, var būt grūti. Arī gaidīt, kad Kungs atklās Savu nodomu mūsu tik bieži sagrautajās dzīvēs, var būt ļoti grūti. Bet Viņš ir apsolījis: “Redzi, mēs uzskatām par laimīgiem tos, kas izturējuši” (Jēkaba 5:11a). Mūsu cerība ir Kungs, kurš “ir žēlsirdīgs apžēlošanā” (5:11c). Lasīt vairāk →

Jānis Kristītājs nebaidījās saukt grēku par grēku un aicināt grēciniekus uz atgriešanos (Mateja 3:1-12). Nav iespējams sagatavot sirdis Glābējam, ne arī Glābējs tās var mierināt, ignorējot grēku vai arī cenšoties izvairīties no šiem “pretrunīgajiem” grēkiem. Lasīt vairāk →

Dzīvot, ilgojoties pēc mūsu Kunga atnākšanas, nozīmē “tērpties Kungā Jēzū Kristū” (Romiešiem 13:14) un “mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu” (13:9c). Neaizmirstiet iekļaut “tuvākajos” arī mazos zēnus un meitenes, kas vēl nav piedzimuši un atrodas mātes miesās. Lasīt vairāk →

Cik gan mūsdienīgi ir pravieša Maelahija vārdi: “Tāpēc mēs daudzinām laimīgus esam likuma nievātājus; bezdievīgo skaits pieaug, viņi kārdina Dievu, un tomēr viss viņiem iziet labi!” (Maelahija 3:15). Kur gan ir mūsu mierinājums, kad apkārt tik daudz netaisnības? Mēs atceramies kam mēs piederam. “Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla.. Lasīt vairāk →

Daudz kas Rakstos mums atgādina, ka “nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs kā rugāji, un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni” (Maelahija 3:19). Iespējams, ka mēs varētu pavadīt savu laiku priecājoties par viņu nenovēršamo sodu. Tomēr Apustulis Pāvils mums dod labāku iespēju. “Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet,.. Lasīt vairāk →

“Es zinu viņu ciešanas” (2.Mozus 3:7). Tas ir iemesls, kāpēc Dievs nāca pie saviem ļaudīm Ēģiptē un atbrīvoja tos saskaņā ar Savu plānu. Vēl vairāk šodien mēs varam par to būt droši, jo Dievs ir ienācis mūsu ciešanās un uzņēmis tās Sevī Jēzus Kristus personā, lai mūs atbrīvotu. “Es zinu viņu ciešanas” – ar šo.. Lasīt vairāk →

Ir dažas lietas, kas jāpatur prātā, kad mēs lasām Visu svēto dienas lasījumus par mūžīgo godību. Dievs vēlas, lai visi tiktu izglābti, jā, arī embriji pētniecības traukos un mātes miesās. Vai tas nepiešķir viņiem vērtību? Vai tas neliek mums viņus aizstāvēt un par viņiem iestāties? Lasīt vairāk →

Gluži tāpat kā jūdi Jēzus laikā, daudzi kristieši šodien ir apmuļķoti un domā, ka viņi nav kalpi (Jāņa 8:33). Taču, kad mēs pieņemam nāvi kā risinājumu dzīves problēmām, tad nevis Dzīvības Kungs, bet nāve, ir mūsu priekšnieks. Mūsu brīvība no grēka un nāves ir nodrošināta ar Jēzus uzvaru. Mēs dzīvojam patiesi brīvi tikai tad, kad.. Lasīt vairāk →

Dieva iedvestā Vārda atmešana noved pie pasakām (2.Timotejam 4:4). Mums būtu jāskumst, jo šodien tas ir tik populāri. Taču mums nav jākrīt izmisumā. Tas pats Dieva Vārds “spēj padarīt mūs gudrus pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū” (3:15). Mums jāiedrošina mūsu mācītāji un arī vienam otru palikt uzticīgiem šim nekļūdīgajam Vārdam. Lasīt vairāk →

“Vai man būtu vēl dēli manā klēpī, kas varētu jums kļūt par vīriem?” (Rutes 1:11b) Rutes vārdi savām vedeklām dod mums kādu ļoti mazu, tomēr Rakstos atrodamu liecību tam, ka Dieva Vārdā nav atšķirības starp dzimušajiem un vēl nedzimušajiem. Lasīt vairāk →

Pravietis Habakuks nāca Dieva priekšā ar ļoti mūsdienīgu sūdzību: “Bezdievīgais uzveic taisno, un tiesa tiek sagrozīta” (Habakuka 1:4b). Arī mums ir tik viegli justies pamestiem perversijas vidū un brīnīties, kur gan tajā visā palicis Dievs. Dievs deva Habakukam – un arī mums – pārsteidzoši vienkāršu atbildi: “taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ” (2:4b). Lasīt vairāk →

Aborta šausmām, kas Latvijā notiek vidēji 13 reizes dienā, vajadzētu padarīt kristiešus dusmīgus. Baznīcas klusēšanai un draudzes locekļu vienaldzībai vajadzētu kristiešus padarīt dusmīgus. Bet mēs nedrīkstam ļaut dusmām mūs ievest grēkā (Efeziešiem 4:26). Kliegšana, brēkšana un ļauna atdarīšana ar ļaunu nav Kristus sekotāju ceļš. Patiesība jāpasludina bez rūgtuma un niknuma (4:31). Lūgšana: Kungs Kristu, palīdzi.. Lasīt vairāk →

Jēzus piedeva triekas ķertā cilvēka grēkus un palīdzēja viņam (Mat.9:1-7). Tomēr šī grēku piedošana izraisīja daudzos neapmierinātību. Arī šodien ir daudz cilvēku, kuriem nepieciešama grēku piedošana, jo viņi ir grēkojuši pret dzīvību. Dieva prāts ir lai viņi to saņemtu un varētu atkal staigāt brīvi. Lūgšana: Kungs, dod mums patiesu prieku par katru, kurš saņem grēku.. Lasīt vairāk →

Augstākais likums ir mīlēt Dievu pār visām lietām (Mat.22:37). Otrs augstākais likums ir mīlēt savus tuvākos cilvēkus kā sevi pašu (39). Tas nozīmē mīlēt Dievu, kurš dod dzīvības dāvanu un noliek robežas, lai to aizstāvētu. Tas nozīmē arī mīlēt tuvākos, kas ir šīs dāvanas saņēmēji. Starp mūsu tuvākajiem ir arī nedzimušie, slimie un sirmie. Lūgšana:.. Lasīt vairāk →

Jēzus jautāja farizejiem: “Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?” Un tie nekā uz to nespēja atbildēt. (Lūkas 14:5) Taču mēs dzīvojam laikā, kad nedzimuši bērni iet bojā vecāku izvēles dēļ. Mēs dzīvojam laikā, kad kādi lepni paceltu roku atbildētu, ka viņi būtu tie, kas ļautu tuvākajam.. Lasīt vairāk →

Uzceldams atraitnes vienīgo dēlu no mirušajiem, Jēzus Kristus parādīja, ka Viņš ir dzīvības Devējs un Autors (Lūkas 7:11-16). Viņš nāvi uzskata par ienaidnieci un jau tad parādīja, ka tā tiks satriekta ar augšāmcelšanos. Mums nav jātveras pie satriektās ienaidnieces, bet gan pie Kristus, kurš nāvi uzvarējis un atnesis jaunu dzīvību. Lūgšana: Kungs Kristu, dari stipru.. Lasīt vairāk →

Pasaule bieži pamato abortu un eitanāziju ar finanšu aprēķiniem. Kristus saviem klausītājiem uzdeva jautājumu: “Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? ” (Mateja 6:25) Apdomāsim, vai tad mūsu bērnu un tuvāko cilvēku dzīvība nav svarīgāka kā mūsu barība? Vai viņu vajadzības nav svarīgākas kā mūsu drēbju skapju saturs? Jēzus.. Lasīt vairāk →

Uzticēdamies Jēzum Kristum, mēs esam tikuši adoptēti Dieva ģimenē un esam kļuvuši par Viņa bērniem, kuriem doti Dieva apsolījumi (Galatiešiem 3:26). Šī adopcija bez mūsu pašu nopelna ir mums dāvinājusi mūžīgu dzīvību. Adopcija var būt grūta un sarežģīta, bet bērnam tā dāvā jaunu dzīvi. Lūgšana: Dievs Tēvs, mēs pateicamies, ka Tu esi mūs adoptējis caur.. Lasīt vairāk →

Apustulis Pāvils salīdzina divas mācības, kas atrodamas Rakstos (2.Korintiešiem 3:4-9). Viena ir burts, otra ir Gars. Viena ir nāve, otra ir dzīvība. Viena ir pazudināšana, otra ir taisnošana. Viena uzrāda mūsu grēku, bet otra parāda Kristu, kurš uznes mūsu grēkus pie krusta un tos iznīcina ar Savu nāvi. Vai šajā grēka salauztajā pasaulē var būt.. Lasīt vairāk →

Kristus dziedina kurlmēmo (Marka 7:31-35), lai piepildītu pravietojumu par Dieva Dēla nākšanu (Jesajas 29:18). Viņš no tā nevairās, neatstumj, neignorē. Kristus pievēršas, aizskar un palīdz. Tāda ir Dieva mīlestības attieksme pret cilvēku ar īpašām vajadzībām. Pasaule vēlas un arī darbojas, lai šādu cilvēku nebūtu. Kristus vēlas, lai mūsu mīlestība pie šiem cilvēkiem taptu redzama. Lūgšana:.. Lasīt vairāk →

Jēzus Kristus līdzībā parāda kādu, kurš, savu grēku nospiests, meklē patvērumu Dieva piedošanā. (Lūkas 18:13) Ikviens, kas grēkojis pret cilvēka dzīvību ir aicināts meklēt patvērumu Dieva žēlastībā Jēzū Kristū. Mūsu likumi ļauj iznīcināt nedzimušus bērnus. Mūsu sludinātāji par to klusē. Mūsu rokas nesniedzas palīdzēt. Dievs, esi mums grēciniekiem žēlīgs! Lūgšana: Kungs, piedod mums mūsu negribēšanu.. Lasīt vairāk →

Kristus, pienācis pie Jeruzalemes, raudāja par to. (Lūkas 19:41) Šī pilsēta nezināja, kas tai vajadzīgs, lai iegūtu mieru, tādēļ tā zaudēja savus iedzīvotājus. Arī katra ģimene ir kā maza pilsēta. Un Kristus sirds ir asaru pilna, kad vīrieši un sievietes neatzīst savu apžēlošanas laiku un zaudē savus bērnus abortā. Arī mēs neesam aicināti uzbrukt un.. Lasīt vairāk →

Apustulis Pāvils saka: “Jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs.” (Romiešiem 8:15) Viņš runā uz kristiešiem, kuri saņēmuši Evaņģēliju. Bez Kristus apsolījuma šīs pasaules dzīve ir pilna baiļu. Dažādas situācijas var novest verdziskās bailēs un likt izdarīt briesmīgas izvēles arī dzīvības lietās. Svētais Gars saka, ka, turoties pie Kristus apsolījumiem, mēs esam Dieva.. Lasīt vairāk →