Luterāņi Dzīvībai regulāri sagatavo pārdomas un lūgšanas par dzīvības svētuma tēmu. Tās ir gan īpaši baznīcas kalendāram pieskaņotas, gan īsākas un garākas domas, gan lūgšanas īpašiem gadījumiem.
Pārdomas par dzīvību svētdienām
Dzīvības domas
Lūgšanas

Kuram rūp, kad esmu pārgurusi? Kurš saprot spriedzi, kurā dzīvoju? Kur varu meklēt palīdzību? Atbilde ir Dieva Vārdā. Atkal un atkal Dievs saka saviem bērniem, cilvēkiem, kurus Viņš ir radījis, lai tie domā par Viņu kā par savu Tēvu. Protams, ja nebūtu Jēzus, man nebūtu nekādu cerību, ka Dievs varētu būt mans Debesu Tēvs. Jēzus.. Lasīt vairāk →

Kad es pirmo reizi paliku stāvoklī, es domāju: “Es neesmu tik stipra, lai būtu māte.” Bet tagad es esmu māte! Un tas patiešām nav viegli. Es zinu, ka man tas ir vēl grūtāk, jo esmu vientuļā māte. Man jāspēj būt gan mātei, gan tēvam savam bērnam. Tomēr, lai arī cik grūti tas būt, es nekad.. Lasīt vairāk →

Labais Gans atdod dzīvību par savām avīm (Jāņa 10:1-18, 1.Jāņa 3:16). Šajos vārdos balstās mūs pārliecība, ka mūsu Gans nepamet Savas avis. Viņš tās pārāk stipri mīl, lai to darītu. Viņš maksāja pārāk dārgi par tām, lai tās pamestu. Mēs savu dzīvi dzīvojam nevis brīvi no ciešanām, bet gan sava Gana klātbūtnē. Lūgšana: Labais Gans,.. Lasīt vairāk →

Atgriešanās un piedošanas vēsts dzirdama visos trijos lasījumos. Tie, kas uzskata abortu un palīdzētu pašnāvību par tikai politiskiem jautājumiem, jāaicina uz atgriešanos. Tiem, kas ir grēka pret dzīvību sagrauti, jādzird piedošanas vēsts, kas attiecināta tieši uz viņiem un viņu grēku. Lūgšana: Kungs, es nožēloju savus grēkus un lūdzu Tavu žēlastību caur Jēzu Kristu. Āmen. Lasīt vairāk →

Jāņa evaņģēlija mērķis ir, lai mēs ticētu un mums būtu dzīvība Kristus vārdā (Jāņa 20:31). Dievs vēlas, lai šī dzīvība būtu katram. Viņa Dēls atdeva Savu dzīvību par visas pasaules grēkiem (1.Jāņa 2:2). Tas piešķir vērtību katra cilvēka – dzimuša, nedzimuša, pansionātā mītoša vai pētījumu traukā esoša – dzīvībai. Dievs vēlas, lai tiem visiem būtu.. Lasīt vairāk →

Sievietes uztraucās veltīgi. Viņām neviens nebija vajadzīgs, lai noveltu akmeni no Jēzus kapa. “Viņš ir augšāmcēlies!” Nāve ir uzvarēta! (Jesajas 25:8) Neviens arī nebūs vajadzīgs, lai atvērtu ticīgo kapus. Mēs arī augšāmcelsimies! Tā ir cerība, ar kuru mēs dzīvojam un mirstam. Lasīt vairāk →

Tā, kā mums ir Dievs, kurš Sevi iztukšoja un bija paklausīgs līdz nāvei (Filipiešiem 2:5-8), mēs esam atbrīvoti no grēka un nāves verdzības. Gluži pretēji, mēs esam kļuvuši “cerību pilnie cietumnieki” (Caharijas 9:12). Vai nav lieliski ik brīdi, kad jūtamies bezcerīgi, zināt, ka mums ir cerība, kas mūs sagūsta un neatlaiž? Lasīt vairāk →

Dievs, kurš piedod noziegumus un grēkus vairs nepiemin (Jeremijas 31:31-34) ir tieši tāds Dievs, par kuru jādzird cilvēkiem, kas grēkojuši pret dzīvību, lai Viņam uzticētos un saņemtu mierinājumu. Lasīt vairāk →

“Bet Dievs…” (Efeziešiem 2:4). Cik gan cerības pilni vārdi! Mēs bijām miruši savos grēkos un bijām pelnījuši palikt miruši (2:1-3). “Bet Dievs… mūs darījis dzīvus līdz ar Kristu” (5). Pasaule ir briesmīga. Bet “Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu…” (Jāņa 3:16). Arī mūsu dzīves var šķist briesmīgas. Bet Dievs mūs.. Lasīt vairāk →

Dievs nesūtīja Mozu ar desmit baušļiem rokās uz Ēģipti teikdams: “Turiet šos un tad redzēsim, ko Es varu darīt, lai jūs dabūtu ārā no šīs vietas.” Nē. Viņš viņus vispirms izveda ārā un izpirka no verdzības nama (2.Mozus 20:2). Tad Viņš saka tiem: “Tā dzīvo izpirkti cilvēki”. Turēties pie Dieva baušļiem un izdarīt labas izvēles.. Lasīt vairāk →

Lai būtu skaidrāks, iespējams būtu jālasa šādi – Pēteris dzirdēja, kā Jēzus runāja par ciešanām un nāvi, taču šķiet, ka viņš bija palaidis garām augšāmcelšanos (Marka 8:31-32). Pestīšanas ceļš būs krusta ceļš UN tukšs kaps. Kad mēs ņemam savu krustu un sekojam Viņam, mēs sekojam uzvarai, kuru Kristus jau ir izcīnījis pār nāvi. Mēs sekojam.. Lasīt vairāk →

“Tevi gaida mūžīga dzīve bez ciešanām,” saka kārdinātājs, “kas gan tur ļauns, ja tu savu tuvāko nosūti pie Jēzus caur palīdzētu pašnāvību?” Patiesībā tur ir daudz ļauna. Tas izrauj dzīvi no Dieva rokām (Psalms 31:15). Tas arī parāda ticības trūkumu uz Jēzu, kurš mūsu dēļ stājās pretī sātanam un kurš caur Savu krusta nāvi un.. Lasīt vairāk →

Ar sirsnīgu iežēlošanos Jēzus aizskāra “neaizskaramo” lepras slimnieku un to dziedināja (Marka 1:41). Arī mums nav jāvairās no tādām tēmām kā aborts un citi dzīvības jautājumi, kaut arī tās baznīcā reizēm tiek uzskatītas par “neaizskaramām”. Šie jautājumi ir svarīgi cilvēkiem, kuriem vajadzīgs mūsu mīlestības un žēlastības pieskāriens. Lasīt vairāk →

Jēzus sludināšanu cēla augstāk par dziedināšanu (Marka 1:38). Pāvils uzskatīja, ka viņam obligāti jāsludina evaņģēlijs (1.Korintiešiem 9:16). Gluži tāpat kā Jēzus, viņš sevi padarīja par kalpu visiem (9:19). Viņš juta līdzi cilvēkiem un un kļuva cik iespējams viens no tiem evaņģēlija dēļ (9:20-23). Cilvēki, kuri tiek kārdināti grēkot pret dzīvību, bieži ir grūtā situācijā –.. Lasīt vairāk →

Kristieši cīnās par dzīvību ne tāpēc, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kura to nedara, bet gan tāpēc, ka to dara Dievs. Mūsu dzīvības vēsts plūst no Viņa dzīvības vēsts evaņģēlijā. Tieši ar Viņa, nevis mūsu pašu, autoritāti mēs nostājamies pret mūsdienu elkiem un saucam grēku par grēku. Ar Viņa autoritāti mēs pasludinām Viņa piedošanu un cerību.. Lasīt vairāk →

Šodienas lasījumi sauc uz grēknožēlu. Mēs tagad varētu doties pret mūsu šodienas kultūru gluži kā pret Ninivi un teikt tai, ka tai jāatgriežas (Jonas 3:1-5). Taču grēka nožēlai jāsākas ar ikvienu no mums. Vai arī mēs esam iesaistīti visas sabiedrības grēkos? Vai mēs tos attaisnojam, pieveram acis un klusējam, kad vajadzētu runāt? “Atgriezieties,” saka Jēzus,.. Lasīt vairāk →

Dievs aicināja Samuēlu būt par Viņa pravieti un darīt Viņu zināmu tautai (1.Samuēla 3:1-10). Dievs aicināja Natanaēlu būt par Viņa apustuli un darīt Viņu zināmu tautai (Jāņa 1:43-51). Dievs aicina arī mūs un šķīsta mūs caur Jēzus asinīm, lai mēs būtu Viņa templis (1.Korintiešiem 6:19-20). Arī mēs varam pagodināt Dievu un darīt Viņu zināmu citiem.. Lasīt vairāk →

Trīsvienīgā Dieva spēks radīja debesis un zemi (1.Mozus 1:1). Trīsvienīgā Dieva spēks tapa redzams Jēzus kristībā (Marka 1:9-11). Trīsvienīgā Dieva spēks savienoja mūs ar Kristu mūsu kristībā (Romiešiem 6:3-4). Trīsvienīgā Dieva spēks dara mūs spējīgus dzīvot atjaunotā dzīvē (Romiešiem 6:4). Kristieši var pieņemt Dievam tīkamus lēmumus. Lasīt vairāk →

Pāvils, “vismazākais no visiem svētajiem” (Efeziešiem 3:8), nes Labo Vēsti vismazākajiem – pagāniem – lai arī viņi varētu kļūt svēti un “vienas miesas locekļi un dalībnieki” (3:6). Jēzus nāca atnest piedošanas gaismu visiem, kas mīt dziļā krēslā un tumsībā (Jesajas 60:2). Šeit ir iespēja pasludināt piedošanu grēciniekiem. Īpaši tiem, kas jūtas iesprostoti tādu grēku kā.. Lasīt vairāk →

Šodienas evaņģēlija lasījums dod iespēju runāt par mūsdienu nevainīgo bērnu slaktiņu – Latvijā katru dienu 17 bērnu tiek satriekti ar aborta zobenu. Taču tā ir arī iespēja runāt uz mūsdienu “Rahēlēm” – šo bērnu mātēm un tēviem, kuri ir nospiesti zem skumjām un vainas un atsakās pieņemt mierinājumu. Mums ir cerības vēsts tieši viņiem –.. Lasīt vairāk →

“Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi Dēlu, un dosi viņam vārdu Jēzus” (Lūkas 1:31). Tā kā šī Rakstu vieta bieži tiek lasīta Ziemsvētkos, mēs mēdzam aizmirst, ka Lūka šeit runā par Jēzus ieņemšanu. Šeit mēs redzam Dieva majestātisko pazemību, kurā Viņš iztukšoja pats sevi, lai kļūtu par sīku punktu mātes miesās. Šeit mēs redzam.. Lasīt vairāk →

Ja vien Rakstos ir vārdi, kas spēj aprakstīt vīriešu un sieviešu sāpes sastopoties ar pēcaborta sindromu, tad tie ir Jesajas 61:1 – salauztas sirdis, gūstā, apspiesti. Ja vien Rakstos ir vārdi, kas ir pilni ar cerību šādi nospiestajiem, tad tie ir atrodami Jesajas 61:1 – laba ziņa, brūču pārsiešana, brīvība un atbrīvošana. Jēzus nāca visu.. Lasīt vairāk →

“Mieriniet, mieriniet manu tautu” (Jesajas 40:1-2). Tie ir vairāk kā tikai skaisti skanoši vārdi. Visa labā vēsts par Jēzus pirmo un otro atnākšanu spēcīgi runā uz tiem, kuriem ir smaga un satriekta sirds. Dzīvības jautājumi dod mums iespēju pasludināt šo labo vēsti cilvēku sirdīm un viņus mierināt. Īpaši tādi ir tie jautājumi, kurus uzskata par.. Lasīt vairāk →

Pirms divām nedēļām Jēzus mums atgādināja cik svarīga ir uzticamība. Šodien mēs dzirdam kaut ko vēl svarīgāku: “Dievs ir uzticams, viņš jūs ir aicinājis mūsu Kunga Jēzus Kristus sadraudzībā” (1.Korintiešiem 1:9). Tāpēc Viņš apsola, ka “Viņš arī darīs jūs stiprus līdz galam” (1:8a). Kāpēc Dievs ir tik uzticams mums grēciniekiem? Ir viens liels iemesls: vērtība,.. Lasīt vairāk →

Cik gan liela svētība mums ir piešķirta, ka mēs varam redzēt pēdējo stundu pirms tā vēl atnāk! (Mateja 25:31-46). Tas mums atgādina mūsu ikdienas uzdevumu – kalpot Jēzum, kalpojot vājajiem. Tas arī atgādina vājajiem viņu lielo uzdevumu. Viņi ir “Jēzus” tiem, kas viņiem kalpo. Lūgšana: Jēzu, palīdzi mums būt Tavām līdzjūtīgajām rokām, kad kalpojam tiem,.. Lasīt vairāk →

“Uzticams” ir kā atslēgas vārds Mateja 25:14-30. “Uzticams” ir atslēgas vārds arī mūsu dzīvei uzticoties Dievam, kurš mūs ir savienojis ar Kristu Viņa nāvē un augšāmcelšanā mūsu Kristībā. Viņš aicina mūs palikt uzticamiem šai patiesībai un “neapglabāt” neko no tās – piemēram dzīvības svētumu vai laulību – tikai tāpēc, ka tās izraisa strīdus. Lai arī.. Lasīt vairāk →

Daudziem “Tā Kunga diena”, kad Kungs atgriežas, būs tumsa, nevis gaisma (Amosa 5:20). Taču tiem, kas tikuši aicināti ārā no grēka un tumsas caur Jēzu Kristu, tā būs mūžīga gaisma un “mēs būsim ar Kungu vienumēr” (1.Tesalonīkiešiem 4:17b). Kad mūsu brāļiem un māsām Kristū ir smagi brīži, mēs sekojam apustuļa Pāvila piemēram: “Tad nu ieprieciniet.. Lasīt vairāk →

Dievs mūs visus pasludina par svētajiem caur Jēzus Kristus šķīstījošajām asinīm. Tāpēc, lai arī kādas grūtības, sāpes vai ciešanas noved mūs asarās, mēs nemeklējam grēcīgus risinājumus, kurus piedāvā pasaule, bet paļaujamies uz apsolījumiem, kurus devis Dievs, kurš “noslaucīs visas asaras no viņu acīm” (Atklāsmes gr. 7:17b) Lūgšana: Jēzu, palīdzi mums skatīties ne tik daudz uz.. Lasīt vairāk →

Luters mums palīdzēja Rakstos ieraudzīt šo atbrīvojošo patiesību, ka Dievs patiešām taisno grēcinieku Jēzus Kristus dēļ (Romiešiem 3:19-28). Šī patiesība ir īpaši atbrīvojoša tiem, kas sava grēka smaguma dēļ nejūtas piedošanas cienīgi vai spējīgi “piedot sev”. Lūgšana: Kungs, dod mums un palīdzi mums arī dot citiem piedošanu, kas balstās pilnībā uz Tavu žēlastību, nevis uz.. Lasīt vairāk →

Gluži kā ķēniņš Kīrs (Jesajas 45:1-7), valdnieki un tautas ir nekas vairāk kā instrumenti Dieva rokās, neatkarīgi no tā vai tie Viņu pazīst, vai ne. Mēs dodam ķeizaram, kas ķeizaram pienākas (Mateja 22:21). Taču mūsu patiesā uzticība vispirms un galvenokārt pieder Dievam, kurš caur Jēzu, “kurš mūs glābj no Dieva dusmām, kas nāks” (1.Tesal.1:10b). Lūgšana:.. Lasīt vairāk →

Pasaule piedāvā “ tu nevari” vēsti. Tu nevari būt seksuāli šķīsts. Tu nevari atļauties bērnu šajā vecumā. Tu nevari izturēt šīs sāpes un ciešanas. Mēs piedāvājam “tu vari” vēsti. “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku.” (Filipiešiem 4:13) Lūgšana: Lai kas arī man būtu jāpieredz, Kungs, dod man Tavu spēku. Āmen. Lasīt vairāk →

Gan Jesaja (Jesajas 5:1-7), gan Jēzus (Mateja 21:33-46) izsaka nosodījumi tiem, kurus Dievs bija aicinājis būt par Viņa tautu. Mēs izdarām kļūdu, kad attiecinām šos spriedumus uz mūsu tautu. Jā, mūsu tauta atņem taisnu tiesu nedzimušiem bērniem un aizvieto to ar asinsizliešanu (Jesajas 5:7b), taču baznīcas klusēšana šīs asinsizliešanas priekšā prasa daudz smagāku spriedumu. Lūgšana:.. Lasīt vairāk →

Mēs esam pasludināti par “nevainojamiem un šķīstiem, nepeļamiem Dieva bērniem” (Filipiešiem 2:15a). Mums ir dots uzdevums “sabojātas un samaitātas paaudzes vidū” (15b), lai mēs “tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē” (15c). Kā tas ir iespējams? Tikai turoties pie “dzīvības vārda” (16a). Viņš ir gaismas avots. Mēs esam ieplaisājuši trauki, caur kuriem Viņš dod Savu gaismu. Lūgšana:.. Lasīt vairāk →