Protams, ka mēs visi, kas lasām šo tekstu, saprotam, ka bērni ir dāvana no Dieva. Tomēr, cik bieži mēs to pasakām vārdos? “Mazais Andris mums ir īsta svētība”. Protams, ka mēs to nesakām uzreiz pēc tam, kad mazais Andris ir tikko sastapies ar kārtīgu dubļu peļķi vai arī pēc viņa neveiksmīgā mēģinājuma izmantot dienasgaismas spuldzi kā gaismas zobenu! Taču mēs zinām, ka viņš ir svētība un to pat reizēm sakām.

Esmu novērojis, ka vecāki, kuriem ir bērni ar Dauna sindromu vai citu invaliditāti, saka to daudz biežāk. Bieži vien tas notiek par spīti papildus darbam un uztraukumiem, kas jāiegulda šīs svētības uzaudzinot. Izteiciens “mazais Andris ir liela svētība ne tikai mums, bet arī daudziem citiem,” palīdz mums saprast vēl kādu svarīgu lietu – Dievs ne tikai piešķir svētības, bet arī Pats izlemj, kas ir svētība.

CoorDown ir itāļu organizācija, kas atbalsta cilvēkus ar Dauna sindromu un viņu vecākus. Viens no veidiem, kā viņi palīdz sievietēm, kuras ir stāvoklī ar Dauna sindroma bērniņu ir video, kurā 15 bērni ar Dauna sindromu stāsta, kāda ir viņu dzīve. Viņi saka: “Tavs bērns varēs darīt daudz dažādas lietas.” “Viņš varēs tevi apskaut. Viņš varēs skriet tev pretī.” “Viņš varēs iet skolā tāpat kā pārējie.” Video angliski varat noskatīties šeit: http://youtu.be/Ju-q4OnBtNU

Mūsu grēcīga daba ir radusi uzskatīt par svētību tikai to, ko mēs uzskatām par labu – labklājību un veselību. Es parasti nedzirdu daudz cilvēku sakām: “Dievs mani ir svētījis ar šo slimību un ciešanām.” Tomēr daudzi no mums var pastāstīt stāstus par svētībām, kuras Dievs piešķīris caur saslimšanu un ciešanām gan pašu dzīvē, gan pie citiem.

Dievs mums šajā gavēņa laikā atgādina, ka Viņam bija Dēls, kurš patiešām neatbilda standartiem. Viņš bija “Nicināts un ļaužu atstumts“ “tāds, no kā apslēpj seju”. Viņš bija “satriekts” un “sists”, “pazemots” un “piemeklēts” (Jesajas 53:3-4). Taču Jēzus bija milzīga svētība mums un daudziem citiem! “Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ, sists mūsu vainu dēļ – mūs glāba pārmācība, kas nāca pār viņu, ar viņa brūcēm mēs dziedināti.” (53:5).

Dievs ne tikai piešķir dāvanas, bet arī izlemj kas ir dāvana. Mēs pateicamies Dievam par svētībām, kuras Viņš dod caur bērniem ar Dauna sindromu. Mēs lūdzam, lai Viņš lieto mūs lai aizstāvētu mātes miesās tos, kuri paši sevi nespēj aizstāvēt. Mēs lūdzam, lai Dievs dod prieku, spēku un mieru ģimenēm, kurās aug bērns ar Dauna sindromu un lai mēs visi varam piedzīvot tās svētības, kuras Dievs ir paredzējis caur viņiem dot.

Aplūkojiet izstādi tirdzniecības centrā Spice, kurā redzami jauki bērni, kuriem ir Dauna sindroms un izlasiet vairāk par Dauna sindroma biedrību Latvijā šeit: Man ir bērns ar Dauna sindromu nu un tad?

 

Tulkojumam izmantots “Lutherans for Life” materiāls. Pārpublicējot atsauce obligāta.

Attēls: Fragments no video