Trešdien, 21.janvārī, Sociālo un darba lietu komisijā Saeimā notika kārtējā sēde, kurā bija jāizvērtē kārtējais garlaicīgais likumprojekts. Tomēr šoreiz tas nemaz nebija tik garlaicīgs, kā to varētu cerēt. Telpa pildījās ar ieinteresētajiem sēdes dalībniekiem un visai drīz pietrūka vietas, tādēļ vajadzēja ienest krēslus no gaiteņa. Kas gan tās bija par likuma izmaiņām, kuras bija jāizvērtē šai komisijai un kuras bija piesaistījušas tik plašu uzmanību? No protams – likums, kas skar seksuālo veselību un reprodukciju. Parasti šādas izmaiņas nenotiek vienkārši tā pat un ir lielu diskusiju un strīdu iemesls. Bez tā neizpalika arī šoreiz. Bija ieradušies gan likumu grozījumu atbalstītāji, gan pretinieki.
Par ko tad tika sacelts uztraukums? Jau kādu laiku vairāki deputāti un nevalstiskās organizācijas strādā pie izmaiņām seksuālas veselības un reprodukcijas likumā ar mērķi samazināt mākslīgo abortu skaitu Latvijā. Iemesli ir protams dažādi. Ir organizācijas, kas iestājas par cilvēka dzīvības vērtību un šī iemesla dēļ cenšas panākt bērna dzīvības aizsardzību dzimšanas. Tāpat ir deputāti un organizācijas, kurām rūp valsts demogrāfiskā situācija, kas jāatzīst ir tikai apsveicami. Tomēr mērķis ir viens – abortu skaita samazināšana un palīdzība mātēm. Lai šo mērķi sasniegtu ir ne tikai iesniegti dažādi priekšlikumi seksuālās veselības likumā, bet arī veiktas izmaiņas pabalstu sistēmā, lai atbalstītu vecākus ar bērniem. Arī šoreiz likumā bija paredzētas dažas izmaiņas, kuras skar aborta izdarīšanas kārtību. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija valsts apmaksāta konsultācija sievietei, kura izteikusi vēlmi pārtraukt grūtniecību. Ierosinājums skan šādi:
“Mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista – jurista, sociālā darbinieka, psihologa, ģimenes terapeita, u.tml.”
“Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu mātei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai, ja saņemts apliecinājums par dalību šā likuma 5.panta ceturtajā daļā paredzētajā konsultācijā, ko sniegusi ar konkrētās grūtniecības pārtraukšanas nesaistīta persona.”
Vai saklausījāt draudus izrēķināties ar Latvijas sievietēm un viņas pazemot? Šķiet, ka nepieciešama samērā attīstīta fantāzija, lai to ieraudzītu. Likuma pants tikai norāda, ka valsts nodrošinās konsultāciju pie vērtīgiem speciālistiem pirms notiek galējā izšķiršanās par abortu. Vēl vairāk – tas nozīmē, ka mātei būs iespēja saņemt kompetentu informāciju par savu grūtniecību, juridiskajām tiesībām un valsts sociālo palīdzību. Viņai būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus psihologam vai kādam citam speciālistam ģimenes jautājumos. Vai bieži gadās, kad valsts piedāvā šādu individuālu pieeju? Sieviete varēs uzzināt tieši viņai svarīgu informāciju, kuru sniegs sertificēts un apmācīts krīzes grūtniecības speciālists, kurš pārzina tieši ar grūtniecību saistītu krīžu risināšanu un ar kuru var sirsnīgi izrunāties. Latvijā jau ir prāvs skaits šādu speciālistu un ir arī izstrādāta apmācību un sertificēšanas programma. Un šī sievietei vajadzīgā informācija patiešām var būt ļoti dažāda un specifiska. Tā var būt informācija par to, kādi pabalsti viņai pienākas, ja viņa izlems bērnu dzemdēt. Tā var būt informācija par to kāda juridiska aizsardzība viņai tiek nodrošināta no valsts, ja kāds viņu piespiež izdarīt abortu, darba devējs draud atlaist no darba vai bērna tēvs nevēlas bērnu uzturēt. Šāda konsultācija būtu bez maksas un pieejama katrai mātei un tēvam, kuri ir šāda lēmuma priekšā. Likuma grozījumi nosaka, ka tā būs obligāti jāsaņem pirms grūtniecības pārtraukšanas, lai patiešām visas mātes saņemtu šo pakalpojumu un pieņemtu informētu lēmumu.
Īsumā šo grozījumu būtība izsakāma trīs vārdos: Informācija, palīdzība, atbalsts.
Pēc šādas konsultācijas māte pati pieņemtu lēmumu par savu tālāko rīcību. Arī šī lēmuma pieņemšanai grozījumi paredzēja 5 dienas, lai tas nebūtu jāpieņem steigā. Tomēr ir cilvēki un organizācijas, kas šajā valsts pretī pastieptajā rokā saredz kaut ko citu. Resursu centra sievietēm “Marta” dibinātāja Iluta Lāce šajos grozījumos redz lūk ko:
“Tas ir ārkārtējais spiediens uz tām sievietēm, kas tā jau ir ārkārtīgi nepatīkamā situācijā. Viņām vēl liek izjust kaut kādu vainas apziņu. Caur šo grib ierobežot un iegrožot sievietes tiesības un izvēli un mēs neraugāmies uz sievieti kā pieaugušu būtni, kas spēj pieņemt lēmumus pati par sevi, bet būtni, kas to nespēj, un kādam citam jāpieņem izvēle viņas vietā. Virza šādus grozījumus, lai ierobežotu sieviešu tiesības, un neskatās uz sievieti kā cilvēku, bet saskata sievietē konkrētu lomu.”
http://ejuz.lv/ilutalace
Savukārt Solvita Olsena apgalvo: “Acīmredzams ir mērķis kontrolēt sievietes un izmantot grūtniecību, īpaši, ja tā nav gaidīta un vēlama, lai pazemotu un sāpinātu. Iesniegtie priekšlikumi paredz ierobežot sievietes tiesības pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi, tajā skaitā pašai lemt par bērnu dzemdēšanu. http://ejuz.lv/solvitaolsena
Mazliet mulsinoši. Pirmkārt, tiek atzīts, ka sievietes ir nepatīkamā situācijā. Protams, ka tas tā ir. Neviena sieviete nedodas uz aborta procedūru ar sajūsmu. Bieži vien aborts šķiet vienīgā iespējamā izvēle, kad cita ceļa nav. Taču visai skaidrs ir arī tas, ka izvēle, uz kuru piespiež situācija, informācijas trūkums un spiediens no citiem, nav visai brīva izvēle. Tādēļ nav īsti saprotams, kā tiek ierobežotas sievietes tiesības uz izvēli, ja valsts apmaksā konsultāciju pie speciālistiem, kas palīdz sievietei uzzināt vairāk par savām iespējām un tiesībām. Bet mirkli uzgaidiet, tas vēl nav viss.
Tālāk tiek celts iebildums, ka piedāvājot palīdzību un informāciju, valsts neuzskata sievietes par pieaugušām, domāt spējīgām būtnēm.
Taču iebildumu cēlāji nebūt nepamana, ka paši tieši šādi redz sievietes un mātes. Kā gan citādi lai izskaidro kategorisko vēlmi viņas “pasargāt” no noderīgas informācijas par sociālu, juridisku un emocionālu palīdzību? Tā vien šķiet, ka dažādu “sieviešu tiesību aizstāvju” galvenā rūpe ir, lai mātes nesaņemtu palīdzību un izvēlētos abortu. Viņu skatījumā sieviete nespēs pati domāt un pieņemt lēmumu, ja viņai tiks dota iespēja aprunāties ar konsultantu. Sieviete par katru cenu jāsargā no informācijas un palīdzības, jo līdz ko viņa saņem palīdzību un informāciju, viņa pārstāj domāt un būt cilvēks… vai ne? Tā vien šķiet, ka protestētāji jau sen ir iedalījuši sievietei konkrētu lomu un nepieļauj, ka māte izkāptu no viņu izgatavotā rāmja, lai izdarītu pati savu izvēli.
Šajā viņu pašu radītajā “sieviešu tiesību” rāmī mātei ir tikai viena loma – abortu griboša un neapturama. Sievietēm atliek tikai pielāgoties un paklausīgi doties uz ginekologu kabinetiem, lai kāptu uz krēsla.
Vai tiešām mātēm ir tiesības izvēlēties, ko vien viņas vēlas tikai tik ilgi, kamēr viņas vēlas abortu? Vai tiešām valstij ir tiesības palīdzēt, tikai, ja tā palīdz izvēlēties abortu? Vai sievietei nav tiesības vēlēties būt mātei un cerēt uz valsts palīdzību brīdī, kad viņai trūkst spēka? Vai valstij ir tiesības piedāvāt palīdzīgu roku šaubīgajām un iedrošināt nedrošās ar tiem resursiem, kas jau šobrīd ir pieejami? Diemžēl šis viss tiek noraidīts. Viņuprāt mātei ir tiesības tikai uz abortu, nevis palīdzību un informāciju.
Cik gan sagrozīta var būt uztvere un domāšana, kura atsakās palīdzēt mātei un bērnam un aktīvi vēršas pret katru mēģinājumu to darīt!
Bet mirkli uzgaidiet, tas vēl nav viss. Likumu grozījumi paredzēja arī kādu pavisam nelielu izmaiņu. Tajos bija paredzēts sievieti, kura zem sirds nes bērnu, nesaukt par pacienti, bet par māti. Tas piemēram nemaz nemulsina valsts Sabiedrības veselības aģentūru, kas mierpilni sauc sievieti par māti perinatālajā periodā (no grūtniecības 22.nedēļas). Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata arī nekaunas apzīmēt sievieti stāvoklī ar vārdu māte. Nesen izveidotajā portālā grūtniecība.lv, kas top Veselības Ministrijas paspārnē sadarbībā ar Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, arī publicēta informācija par to, kā no 16.grūtniecības nedēļas jaunajai māmiņai saskaņā ar likumdošanu izsniedz Mātes pasi, kurā reģistrē ar grūtniecību saistītos izmeklējumus. Varētu likties, ka tā ir visiem pašsaprotama lieta, taču arī tas izraisīja “tiesību aizstāvju” protestus.
Ieceri arī nedzemdējušas sievietes saukt par mātēm Iluta Lāce redz kā neētisku formulējumu attiecībā pret pašu sievieti: „Par māti, saskaņā ar patreizējo likumdošanu, sieviete kļūst, kad piedzemdējusi bērnu. Bet, ja pacientu saucam par māti, tas var sievietei radīt ļoti nepatīkamas izjūtas.” Tomēr, kā jau noskaidrojām, tā nav nekāda neētiska rīcība un jau šobrīd sieviete, kura ir stāvoklī likumdošanā tiek saukta par māti. Tas ir pat pagodinoši, ja valsts to atzīst un atbilstoši izturas pret grūtnieci un viņas bērnu. Taču šeit informācija tiek sagrozīta tā it kā visām māmiņām, kas gaida piedzimstam savu bērnus, būtu jābūt gatavām saviebties ikreiz, kad viņas tiek nosauktas par mātēm. Diemžēl pašu ieceltie “tiesību aizstāvji” nepārzina likumdošanu un vēršas pret vienkāršas cilvēciskas attieksmes izpausmi.
Likumdošana nesaka, ka vārdi, māte un bērniņš, ir neētiski, kamēr jūs neesat dzemdējusi.
Vai te katrai mātei nevajadzētu justies neētiski pazemotai? Tev vairs nav tiesību būt mātei, ja bērns nav vēl piedzimis. Šī pati attieksme parādās arī nespējā sakārtot nedzīvi dzimušo bērnu mirstīgo atlieku jautājumu, kurš arī šoreiz tika atlikts. Mūsu valstī joprojām pastāv šī nepieņemamā situācija, kad vecāki nevar saņem sava bērna mirstīgās atliekas apglabāšanai, ja tas ir miris pirms 22. grūtniecības nedēļas. Tā vietā bērnus iznīcina kā medicīniskos atkritumus. Cik ilgi valdīs šāda attieksme, ka sieviete nedrīkst būt māte, viņa nedrīkst saņemt palīdzību grūtā brīdī, viņa nedrīkst apglabāt savu bērniņu. Un par vēlēšanos būt citādai jānokaunas. Un līdz ar viņu jānokaunas arī visiem deputātiem un deputātēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kuras cenšas mātēm palīdzēt. Un kā norādīja “cilvēktiesību aizstāvji”, diskusijā nedrīkst piedalīties, ja neesi pareizā dzimuma. Tā vien šķiet, ka organizācijas, kuras sevi propagandē kā sieviešu tiesību sargātājas, ir vairāk līdzīgas tādām “sieviešu labākajām draudzenēm”, kuras acu priekšā smaida un stāsta, kā tevi atbalsta, bet aiz muguras gatavas iegrūst tevi aborta bedrē un piespiest ar augstpapēžu kurpi, ar niknu skatienu atgaiņājot visus, kas vēlētos palīdzēt. Sievietes pazīst šo “draudzenes” tipu. Kura no jums viņai uzticētu savu un savu bērnu nākotni?
Šoreiz likuma grozījumi tika nodoti tālākai skatīšanai un precizēšanai. Prieks, ka komisijas deputāti spēja konceptuāli pieņemt, ka šāda konsultācija ir nepieciešama. Arī veselības ministrs atbalstījis konsultācijas nepieciešamību. Tas nozīmē, ka darbs turpinās un mēneša laikā dažādas organizācijas iesniegs savus atzinumus. Aicinu arī jūs atbalstīt katru māti, kurai vajadzīga palīdzība un atbalsts. Nekaunēsimies par to, ka esam citādi, kā aborta industrija vēlas mūs redzēt. Mātēm ir vajadzīgs īsts atbalsts no mums visiem un mēs varam to dot. Ir cilvēki, kas vēlas palīdzēt, informēt un atbalstīt, lai šis dramatiskais aborta lēmums nebūtu jāpieņem. Neviena māte nav jānovērtē tik zemu, it kā viss, kas viņai vajadzīgs ir tikai aborts. Sieviete un māte ir kas daudz vairāk kā reprodukcijas mašīna, kurai vajadzīga tikai ķirurģiska iejaukšanās. Viņai un bērnam vajadzīga cilvēciska attieksme un atbalsts. Prieks, ka to ir izpratuši grozījumu iesniedzēji, starp kuriem ir arī sievietes. Paldies visiem, kas to saprot un nes tālāk. Malači!
Jānis Diekonts
“Luterāņi Dzīvībai” vadītājs Latvijā
Priekšlikumi pieejami šeit:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimali…
Attēls: marcolm at FreeDigitalPhotos.net