Iespējams, ka Jāzeps būtu tieši šo grāmatu izvēlējies Nācaretes publiskajā bibliotēkā. Ja jau mums šodien šķiet, ka tēvi bieži nejūtas pārliecināti, tad kā gan jutās namdaris, kuram bija uzticēts mācīt To, kurš radīja kokus? Kā var iemācīt gudrību Tam, kurš Pats ir Gudrība? Tomēr Jāzeps to izdarīja. “Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. ” (Lūkas 2:52)
Protams, ka Nācaretē nebija bibliotēkas. Taču tur bija sinagoga. Jāzeps veda Jēzu uz turieni. Nebija arī grāmatas tēviem – iesācējiem. Taču bija Svētie Raksti. Tos Jāzeps lasīja un atstāstīja Jēzum, kamēr, iespējams, mācīja Viņam taisīt krēslu.
Dievs deva vienkāršam vīram, Jāzepam, neatkārtojamu uzdevumu – uzturēt un rūpēties par Jēzu. Nācaretes namdaris darīja labāko, ko spēja ar tām dāvanām, kuras Dievs viņam bija devis. Tieši tādu uzdevumu Dievs ir uzticējis tēviem arī šodien. “Dari to labāko ar to, ko Es esmu tev devis, lai uzturētu un rūpētos par saviem bērniem. Ved viņus Manā namā. Lasi viņiem priekšā Manu vārdu. Es darbošos viņu un tavā dzīvē.”

Lūgšana: Visvarenais Tēvs, Tu uzticēji Savu Dēlu Viņa zemes tēvam Jāzepam. Mēs pateicamies Tev par tēviem, kurus Tu esi dāvinājis mums. Palīdzi viņiem sniegt savām ģimenēm visu, kas tām vajadzīgs viņu fiziskajās un garīgajās vajadzībās, lai viņi visās lietās var būt par Tavas tēvišķās mīlestības paraugu.

 

 

Tulkojumam izmantots “Lutherans for Life” materiāls. Pārpublicējot atsauce obligāta.