“Kad viņš klūp, tas tomēr nenokrīt pilnīgi zemē, jo Tas Kungs tur viņa roku” (Psalms 37:24).
Tās nebija kamanas vai divritenis, taču Džo tomēr patika viņa Ziemsvētku dāvana. Tas bija mētelis. Tam bija kārtīga kapuce, ko varēja ērti ierullēt apkaklē un paslēpt aiz rāvējslēdzēja. Mētelis bija zils, viņa mīļākajā krāsā, un oderes mīkstais un biezais pildījums lika viņam domāt, ka viņš izskatās pēc olimpiskā svarcēlāja. Visvairāk jaunajā mētelī viņam patika kabatas. Tās bija siltas un pūkainas un likās, ka rokas gandrīz pazūd mīkstumā.
Džo tūlīt vēlējās doties laukā, lai varētu izmēģināt savu jauno mēteli, it īpaši kabatas. Bija auksta un brāzmaina diena, taču tētis piekrita pastaigai. Lai gan trotuāri bija slideni, tēta piedāvājums sadoties rokās tika ātri noraidīts. Džo rokas bija dziļi jaunajās kabatās. Ledus iedarbojās ātri un zilais “svarcēlājs” bija iekritis sniegā. Sasitumu nebija, bet kamēr tētis notīrīja no viņa drēbēm sniegu, Džo teica: “Tēti, sadosimies rokās.”
Džo pastiepās un satvēra tēva roku. Patiesībā viņa mazā roka spēja satvert tikai divus tēva pirkstus. Ledus uzbruka vēlreiz. Džo ļoti centās turēties, taču viņam pietrūka spēka un baltais sniegs viņu atkal sagaidīja ar būkšķi. Otro reizi tīrīdams sniegu no zilā mēteļa, tēvs teica: “Klau, dēls, varbūt es labāk turēšos pie tavas rokas.”
Viņš tā arī darīja. Tas izmainīja visu. Ledus mēģinājumi viņu nogāzt bija veltīgi. Džo slīdēja un klupa, taču nekrita. Tēva lielā, stiprā roka ne reizi nepazaudēja savu tvērienu.
Vai tu jūties tā it kā būtu paslīdējis? To ir viegli izdarīt. Pasaule var būt tik auksta un bez mīlestības. Neīstuma vēji sadzen briesmīgas vienaldzības kupenas. Apledojušās, slidenās aborta un eitanāzijas nogāzes šķiet kļūst arvien stāvākas. Mēs klūpam paši pār savu grēku, mūsu pašu nepilnībām un kļūdām. Ak, kaut Dievs satvertu mūsu roku!
Viņš to dara. Tas visu izmaina. Mēs neesam atkarīgi no mūsu pašu spēka turēties pie Dieva. Lai gan mēs klūpam, lai gan jūtamies bezpalīdzīgi un bez cerības vai pat reizēm sagrauti, mēs nekritīsim. Kungs tur mūs ar Savu roku!
Lūgšana: Tēvs, saņem mūs aiz rokas un vadi Savos ceļos. Kad mēs klūpam, pieturi mūs ar Savu stipro mīlestības un piedošanas roku. Āmen.
Māc. Dr. Džims I. Lembs
Tulkojumam izmantots “Lutherans for Life” materiāls “In the Hands of God”. Pārpublicējot atsauce obligāta.
Image courtesy of phanlop88 / FreeDigitalPhotos.net