Bet Dievs sauca uz cilvēku. Viņš teica: “Kur tu esi?” Pirms aizliegtā augļa garša bija izzudusi, cilvēku acis tapa atvērtas. Viņi ieraudzīja, ka bija kaili un apslēpa sevi, domādami, ka ir vēl kas cits kā atrašanās sešas pēdas zem zemes, kas varētu viņus pasargāt no izdarītā sekām. Šorīt mēs visi esam atnākuši no tādām vietām, kurās arī Ādams un Ieva bija krituši. Un arī mums atskan tas pats jautājums: “Kur tu esi?” Kungs sauc pēc mums: “Kur tu esi?” Visa pasaule mums apkārt ar katru saullēktu un katru lietusgāzi čukst: “Kur tu esi noslēpies?” Mūsu pašu sirdis gan veiksmē, gan nožēlā, cerībās un sāpēs, tās jautā: “Kurp tu dodies?” Gluži kā vecāki sāk ieklausīties, kad bērnu istabā iestājas klusums: “Kur tu esi?” Kā telefona zvans, kurš atskan pusotru stundu pēc noliktā laika: “Kur tu esi?” Lasīt vairāk →