2018. gada Dzīvības svētdienas svētruna, „Mūsu cerība”, Māc. Everets Grīns, Imanuēla luterāņu draudze, Sinsinati, Ohaio, www.lutheransforlife.org
„Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību” (Pētera 1. Vēstule 3:15).
„Cerība” Bībelē ir ļoti interesants vārds. Runājot par cerību šodienas kontekstā, mēs droši vien teiktu: „Cerams, ka nelīs lietus.” Mēs ar to domājam: „Izskatās, ka varētu līt, bet es ļoti vēlos, kaut nelītu.” Ar šāda veida cerību vienmēr pastāv iespēja, ka mēs nesaņemsim to, ko vēlamies – uz ko mēs „ceram”. Taču Bībelē vārds „cerība” tiek izmantots citādi.
Bībelē „cerība” ir vārds, kas apraksta pārliecību. Baznīcas korālis „Es lieku savu cerību uz Jēzus asins taisnību” atspoguļo „pārliecību” par Jēzus asinīm un taisnīgumu mūsu pestīšanā.
Pētera 1. vēstulē 3:15 svētais Pēteris raksta: „Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību.”
Kas ir šī cerība, kas ir mūsos? Dievs Tēvs savā žēlastībā un mīlestībā uz mums deva Savu vienīgo Dēlu, lai izveidotu tiltu pāri plaisai, kas mūs atšķir no Viņa. Jēzus Kristus cieta un mira grēcinieku vietā, tādējādi remdējot Tēva taisnīgās dusmas pret cilvēku grēku un panākot patiesu samierināšanos starp Dievu un cilvēci tiem, kas tic – un tad Viņš augšāmcēlās no miroņiem. Viņš uzveica grēku, nāvi un visas sātana varas. Caur žēlastību, kas pārklāj cilvēci, caur Kristus nāvi un augšāmcelšanos, mēs varam dalīties Viņa uzvarā pār kapu. Tā ir mūsu cerība, mūsu pārliecība! Caur Jēzu Kristu mēs varam nākt sava debesu Tēva priekšā, tērpti Kristus taisnīgumā.
Svētā Pētera pirmā vēstule tika rakstīta ticīgajiem, kuri saskārās ar vajāšanām. Būtībā Pētera aicinājums „arvien [būt] gataviem aizstāvēties” nozīmēja, ka ticīgajiem bija jābūt gataviem atbildēt uz iebildumiem pret kristietību. Kad kristiešus Pētera laikā Romas valdība apsūdzēja ateismā un pavēlēja atteikties no savas ticības, viņiem bija jābūt gataviem aizstāvēt savu cerību Kristū, neskatoties uz draudiem nokļūt cietumā un tikt spīdzinātiem. Pētera norādījumi tādējādi nozīmēja, ka ticīgajiem bija jau iepriekš jādomā par to, kā atbildēt par savu ticību.
Filipiešiem 2:15 svētais Pāvils saka, ka mēs dzīvojam „sabojātas un samaitātas paaudzes vidū.” Mēs dzīvojam nāves kultūrā. Taču pēc tam Pāvils saka, lai mēs „mirdzētu kā spīdekļi pasaulē.” Mūsos ir cerība! Kultūrā, kurā dzīvības vietā cilvēki izvēlas nāvi, mūsos ir cerība, kas ir dzīvības pārpilna! Mums ir dzīvība Jēzū Kristū, dzīvības Kungā!
Tā ir mūsu identitāte. Mēs identificējamies ar Dzīvo, To, kurš bija miris, taču tagad ir dzīvs uz mūžiem! Nāves kultūrā cerības nav. Tiem, kuru identitāte nav Dievā, nav cerības. Nepazīstot cerības Kungu, nav vecāku un laulāto identitātes. Bez Dieva arī embrijam nav identitātes, tādēļ ir viegli veikt abortu, ja bērns nav vēlams. Bez Dieva arī veciem cilvēkiem nav identitātes, tāpēc brīdī, kad viņi jūtas nenoderīgi, ir viegli izvēlēties asistēto pašnāvību.
Mūsu identitāte kā Dieva bērniem mums dāvā dzīvību un cerību. No kurienes nāk mūsu cerība un dzīvība? No Dieva Vārda lasīšanas! Jūs esat sagatavoti caur katehisma iegaumēšanu, lai jūs zinātu, kam ticat. Taču jums jāpaliek gataviem. Tas nozīmē, ka jums nevajadzētu ļaut savam katehismam vai Bībelei krāt putekļus plauktā.
Tas nozīmē arī to, ka jums vajadzētu izmantot visu, ko Dievs ik brīdi sagādā, lai sevi sagatavotu iespējām atbildēt par cerību, kas ir jūsos. Svētdienās jūs nākat uz dievkalpojumu, lai atcerētos par Dieva lielo mīlestību uz jums Kristū Jēzu. Jūs apmeklējat Bībeles studijas draudzē, lai uzzinātu vairāk par Dievu un Viņa mīlestību uz jums.
Visos šajos veidos Dievs jūs gatavo spēt aizstāvēt savu cerību un pārliecību savā Glābējā. Ne jau tāpēc, ka Jēzum vajadzētu aizstāvību. Viņam to nevajag! Viņš Sevi neaizstāvēja pat augstā priestera, Pilāta vai Heroda priekšā. Viņš labprātīgi pieņēma Savu nāves spriedumu pie krusta. Tomēr Dievs jums ir dāvājis svētīgu iespēju aizstāvēt savu cerību. Jums ir dota privilēģija un gods pasludināt pestīšanu caur Kristus nāvi un augšāmcelšanos katram, kurš nāk pie jums un vaicā, kāpēc jūs ticat. Un laiku pa laikam cilvēki vaicās.
Dievs jau tagad ik dienas jūsu dzīvē sagādā pietiekami daudz šādu iespēju. Jūsu kaimiņam, kurš izskatās nomākts, vajadzīgs jūsu evaņģēlija apliecinājums. Viņam jāzina, ka Jēzus ir atbilde viņa grūtībām. Tā jaunā sieviete, kuru pazīstat, kura meklē mīlestību visās nepareizajās vietās, viņai jāzina, ka caur Jēzu viņa atradīs vajadzīgo mīlestību un piepildījumu.
Un jūsu liecība būs ticama. Kāpēc? Jo jūs dzīvojat savu kristieša dzīvi tā, ka citi redzēs tajā atspīdam Dievu un Viņa mīlestību, un tas viņiem liks vaicāt par jūsu cerību.
Taču atcerieties, ka vienīgais veids, kā jūs varat būt gatavi atbildēt par cerību, kas ir jūsos, ir Dieva Vārda lasīšana. Dieva Vārds jūs pilnvaros dzīvot kā Dieva bērniem un būt spēcīgiem kristieša ticības lieciniekiem, kas iedrošinās un iedvesmos apkārtējos gribēt to, kas ir jums.
Aiciniet savus draugus un kaimiņus uz draudzi, lai viņi dzirdētu saldākos vārdus, kurus iespējams dzirdēt šaipus debesīm – vārdus, kuri mums nereti šķiet pašsaprotami. Viņi dzirdēs savu debesu Tēvu viņiem sakām caur Viņa aicināto un iecelto kalpu: „ Es tev piedodu visus tavus grēkus! Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā!” Āmen!