This website uses cookies so that we can provide you with the best user experience possible. Cookie information is stored in your browser and performs functions such as recognising you when you return to our website and helping our team to understand which sections of the website you find most interesting and useful.
Patiesība par dzīvību
Māc. Dr. Džeims I. Lembs. Lutherans For Life izpilddirektors ASV.
Lasījums: Efeziešiem 4:14-16 Tēma: Patiesība par dzīvību
Ievads
Uzturēt patiesību dzīvu ir ļoti svarīgi. 18.gs. dzejnieks Džeims Rasels Lovels rakstīja: “Patiesība vienmēr sētmalē, meli vienmēr uz troņa.” Ja mēs vienmēr patiesību nogrūžam sētmalē un ja mēs cenšamies no tas atbrīvoties vai to ignorēt, tad mēs arī vienmēr izbrīvēsim ceļu meliem, lai tie varētu kāpt tronī un valdīt. Uzturēt patiesību dzīvu ir ļoti svarīgi.
Tas ir svarīgi Baznīcā. Apustulis Pāvils to apzinājās savā laikā. Lai netiktu mētāts šurpu turpu un netiktu raustīts līdzi katram mācības vējam, lai neļautu tam, kas ir nepareizs valdīt Baznīcā, Pāvils saka: “Runājiet patiesību. Kristus un Viņa Vārda patiesību. Tas ir svarīgi arī Baznīcā šodien. Mums tā jārunā vienam ar otru, lai palīdzētu augt Dieva patiesības atziņā, lai mēs viegli nepadotos jaunākajiem maldiem. Jā, mums jārunā patiesība, bet ne veidā, kas nolād vai pazemo. Pāvils drīzāk saka, ka mums jārunā patiesība mīlestībā.
Bieži mēs to saprotam tikai pa pusei pareizi. Vai nu mēs aizmirstam patiesību, vai aizmirstam mīlestību. Nepietiek tikai runāt mīlestībā. Mēģinot nepateikt neko tādu, kas varētu kādu aizvainot vai mēģinot būt tolerantam pret maldu mācībām, lai nešūpinātu laivu, liek patiesību sētmalē un melus ceļ uz troņa. Nepietiek arī tikai runāt patiesību. Patiesības brēkšana un kliegšana uz kādu rada aizsargāšanos un uzbūvē biezas sienas. Patiesība var mētāties sētmalē arī ja netiek uzklausīta. Meli turpina valdīt.Bet kad mēs runājam patiesību mīlestībā, tad ,Pāvils saka, mēs visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus (15b). Maldu un nepareizā ignorēšana nepadara Baznīcu par “vienu lielu ģimeni”. Mīloša nepatiesā konfrontēšana ar patiesību, vieno mūs kā Kristus miesu un vieno mūs ar Viņu kā mūsu galvu. Šodien mēs apdomājam cilvēka dzīvības svētuma tēmu.(Sanctity of Human Life Sunday). Uzturēt patiesību dzīvu Baznīcā, kad tas skar cilvēka dzīvības svētumu ir ļoti svarīgi. Protams, ka mēs izraisām kādu satraukumu Kristus miesā, kad runājam par dzīvības jautājumiem, tādām lietam, kā aborts, embrionisko cilmes šūnu izpēte un palīdzēta pašnāvība. Šie jautājumi var izraisīt šķelšanos. Kāds var domāt, ka šie jautājumi ir politiskas lietas, kurām nevajadzētu tikt pārrunātām baznīcā. Citi var domāt gluži pretēji – ka kristiešiem aktīvi jāiesaistās un jādarbojas, lai mainītu sabiedrību. Vēl kādi varētu domāt, ka tie ir personiskas dabas jautājumi, kurus nevienam nevajadzētu tiesāt. Kādiem tie tiešām var būt ļoti personīgi, jo šie cilvēki ir bijuši iesaistīti šādos lēmumos un ir sāpīgi par to dzirdēt. Tāpēc runāšana par dzīvības jautājumiem baznīcā var izraisīt satraukumu, bet mūsu mērķis nav sašķelt. Gluži pretēji. Mēs vēlamies “pieaugt”, lai arvien vairāk un vairāk būtu vienoti ar mūsu galvu, kas ir Kristus. Pūloties to darīt, mēs ņemam verā Pāvila padomu. Runāsim patiesību par dzīvību , kā tā ir atklāta Dieva svētajā Vārdā un runāsim to mīlestībā.
Katra dzīvība ir Dieva roku darbs
Pirmā patiesība par dzīvību ir tā, ka katra dzīvība ir Dieva roku darbs. Šķiet, ka no paša sākuma Dieva rokas ir bijušas iesaistītas dzīvības tapšanā. Viņš izveidoja Ādamu no zemes pīšļiem. Viņš veidoja Ievu no Ādama ribas. Vārds “veidot” šeit burtiski nozīmē “būvēt”. Tā pie šīm pirmajām divām cilvēciskajām būtnēm mēs redzam šo ainu, ka Dievs ir ļoti tuvu ar savām rokām iesaistīts veidošanā un būvēšanā. Šī klātbūtne turpinās arī bioloģiskajā procesā, kuru radīšanai iedarbināja Dievs. Psalmists saka, ka Dievs ir uzaudis (Psalms 139:14 Jaunajā tulkojumā) katru no mums mūsu mātes miesās. Ījabs un Jesaja runa par to kā Dievs piešķir formu un veido mūs mūsu mātes miesās. Jā, tā ir patiesība, ka katra dzīvība ir Dieva roku darbs.
Varbūt kādam no jums mājās ir vēl saglabājusies vecmāmiņas pašdarināta sega. Tā var būt pārāk nodilusi un plāna, lai to vēl izmantotu. Tā var pat neizskatīties īpaši labi, jo ir izbalējusi un salāpīta. Tomēr tā ir ar lepnumu nolikta svarīgā vietā. Jūs zināt, ka segas vērtība nenāk no tā cik tā ir noderīga vai kā tā izskatās. Vērtība nāk no tā, kas to veidoja. Tāpat tas ir ar ikviena cilvēka dzīvību.
Katra dzīvība ir dārgi atpirkta
Otra patiesība par dzīvību, ko mēs vēlamies pārrunāt šodien, ir tā, ka katra dzīvība ir dārgi atpirkta. Kas notiktu, ka vecmāmiņas darinātā sega pēc viņas nāves netiktu nodota tālāk, bet gan pārdota izsolē?
Cik Jūs būtu gatavi maksāt par šo segu, kas vienmēr bija tur uz gultas tajā brīvajā istabā, segu, kas deva jums siltumu ziemas naktīs, kad bijāt ciemos, segu, kas jums un brālēniem pārvērtās par telti, veidotu no diviem krēsliem. Es domāju, ka jūs būtu gatavi maksāt labu cenu. Kad būsiet to nopircis, sega kļūs divkārt vērtīga. Vērtīga jo tā bija mīļās vecmāmiņas sega un vērtīga, jo jums bija dārgi jāmaksā, lai to atgūtu.
Kaut arī mēs esam Dieva roku darbs, grēks mūs atšķīra no mūsu Radītāja. Viņam bija visas tiesības pamest mūs un atstāt mūs “cilvēku viltīgajai rīcībai” un “krāpšanai”(14). Bet patiesība par dzīvību ir tā, ka Dievs tik ļoti mīlēja to, ko bija radījis ar savām rokām, ka Viņš bija ar mieru maksāt dārgi, lai atgūtu mūs. Viņš samaksāja cenu, kļūstot viens no mums un tika ieņemts mātes miesās tāpat kā mēs. Viņš samaksāja cenu kļūstot par mūsu grēku pie krusta. Viņš samaksāja cenu uzņemdamies mūsu sodu un ciešanas un elles atstumtību. Viņš samaksāja cenu un tagad mēs – pazuduši un nolādēti grēcinieki esam atpirkti un atgūti caur Viņa bezvainīgajām ciešanām un nāvi. Un tie neesam tikai mēs. Jēzus samaksāja cenu par katru grēku un katru grēcinieku. Katra dzīvība tika dārgi atpirkta. Protams, ne visi to zin, un tas ir mūsu kā Kristus Baznīcas uzdevums sludināt šo labo vēsti, ka katra dzīvība ir dzīvība, kuru Jēzus ir dārgi atpircis.
Ļaujiet man šeit ieturēt pauzi, lai iestarpinātu kādu lietu. Kā jau teicu iepriekš, runāšanā par dzīvības jautājumiem var izsaukt satraukumu. Tas var būt grūti kādam, kuru nospiež vainas sajūta par pagātnē izdarītu abortu. Mūsu valstī katru dienu joprojām notiek vidēji 28 aborti. Daudzi no tiem, kas šos abortus veic, sevi uzskata par kristiešiem. Tas nozīmē, ka arī starp mums šodien var būt kāds vai kāda, kas ir pieņēmuši šādu lēmumu pagātnē. Ja tu esi šeit, tad es vēlos tev pateikt, ka tavs grēks, tāpat kā visi grēki, kas redzami šeit šodien, tika piedots ar Kristus asinīm. Arī tu esi dārgi atpirkts. Tava dzīvība ir vērtīga Dievam.
Katru dzīvību Dievs vēlas saukt par savu
Trešā patiesība par dzīvību it tā, ka Dievs vēlas attiecības ar tiem, kurus Viņš ir radījis un atpircis, tagad un mūžībā. Viņš vēlas lai visi tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.(1.Timotejam 2:4). Viņš vēlas adoptēt katru cilvēku un ievest viņu savā ģimenē, caur ticību Jēzum Kristum. Viņš vēlas vadīt viņus, būt ar tiem kopā un piepildīt katrai dzīvībai paredzēto aicinājumu. Tas ir tā, kā kad mīļā vecmāmiņa mēdza tevi ietīt segā un cieši turēt savās rokās. Tu juties mīlēts, aizsargāts un drošībā.
Katrai dzīvībai ir vērtība
Šīs trīs patiesības mums norāda uz vienu vienīgu patiesību – katrai dzīvībai ir vērtība. Šī vērtība nenāk no tā cik šī dzīvība ir noderīga vai kā tā izskatās, vai cik liela, veselīga un produktīva tā ir. Cilvēka dzīvības vērtība nenāk no kādas konkrētas dzīves kvalitātes, kurai, kā mums šķiet, tai ir jābūt. Cilvēka dzīvības vērtība nāk no Tā, kas to radīja. Katra dzīvība ir Dieva roku darbs. Cilvēka dzīvības vērtība nāk no Tā, kas to dārgi atpirka. Katra dzīvība ir dārgi atpirkta. Dzīvībai vērtību piešķir Tas, kurš vēlas to aicināt uz tās mērķa piepildījumu mūžībā. Embrijs pētniecības iestādē, mazulis mātes miesās, mazā Sallija jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā, tēvocis Ralfs Alcheimera slimnieku nodaļā, vecmāmiņa aprūpes mājas gultā, tu un es – mums visiem ir vērtība, jo katrs no mums ir Dieva roku radīts, katrs no mums ir atpirkts ar Kristus asinīm, katru no mums Dievs vēlas aicināt saskaņa ar mums domāto mērķi.
Patiesība par dzīvību ir tā, ka Dieva darba dēļ, katrai dzīvībai ir īpaša vērtība. Šī patiesība paceļ dzīvības jautājumus daudz augstāk par vienkārši politiskiem lēmumiem un pat augstāk par tikai morāliem jautājumiem. Kad jūs iznīcināt dzīvību jebkurā tās attīstības stadijā, jebkādā tās veselības stāvoklī, jūs iznīcināt ar asinīm atpirktu Dieva roku darbu. Jūs saplēšat vecmāmiņas segu.
Pieaugt un dalīties patiesībā par dzīvību
Patiesība par dzīvību ir tā, ka katras dzīvības vērtību nosaka tas, ko Dievs ir darījis, lai šai dzīvībai piešķirtu vērtību. Tā ir patiesība, kura mums jāsaprot kā Kristus miesai. Mums jāpieaug šajā patiesībā. Baidos, ka mūsu klusēšana par šo patiesību un nespēja to attiecināt uz dzīvības jautājumiem ir palīdzējusi šai patiesībai nonākt sētmalē. Šīs patiesības ignorēšana ļauj šausmīgai neaizsargātu un vāju cilvēka dzīvības iznīcināšanai, kāpt tronī un valdīt. Arvien vairāk un vairāk mūsu sabiedrība vēršas pie nāves kā pie līdzekļa dzīves problēmu risināšanai. Mums tas ir jāpagriež pretējā virzienā. Ietekmes virzienam ir jāmainās. Mums ir jāmaina sabiedrība, nevis jāļauj mūs šurpu turpu mētāt viļņos tā, kā sabiedrībai šķiet pareizi. Mūsu sabiedrībai ir ļoti nepieciešams, lai mēs tai mācītu kā uzņemt katru cilvēka dzīvību, kā rūpēties par katru cilvēka dzīvību un kā augstu vērtēt katru cilvēka dzīvību. Mēs to varam, jo mums ir Dievs, kurš caur Jēzu Kristu ir mūs aicinājis pie Sevis, kurš rūpējas par mums, un kurš piešķir mums katram īpašu vērtību.
Tad sāksim jau šodien. Runāsim vairāk patiesību par dzīvību mūsu pašu vidū un darīsim to mīlestībā. Mācīsimies ne tikai par dzīvība jautājumiem, bet arī to, ko Kristus saka par to Savā Vārdā. [šeit jūs varat minēt pasākumus, ko esat plānojuši tuvākajā laikā saistībā ar dzīvības svētuma tēmu. Ja vel nav nekas ieplānots, tad to vēl var izdarīt] Apņemsimies pieaugt šajā patiesībā, lai mūsu Galva, Jēzus Kristus tiek pagodināts.
Tad nesīsim šo patiesību par cilvēka dzīvības vērtību un cieņu pret to sabiedrībā un dalīsimies ar to. Pārliecinoši un drosmīgi, bet vienmēr mīlestībā. Lai mēs ar saviem vārdiem un darbiem apliecinām katra cilvēka dzīvības vērtību. Lai mēs ar vārdiem un darbiem apliecinām patiesību par šīs vērtības avotu. Gluži kā mīļās vecmāmiņas segai, dzīvībai vērtību piešķir Tas, kurš to radīja, Tas, kurš to atpirka, un Tas, kurš tai piešķir jēgu un mērķi. Āmen.
Tulkojumam izmantots “Lutherans for Life” materiāls. Pārpublicējot atsauce obligāta.