Divas jūdu sievietes satiekas romiešu okupācijas laikā. Abas ir stāvoklī. Viena no viņām jau ir labi gados un grūtniecība sagādā ne mazums sarežģījumu. Arī viņas vīrs ir vecs, turklāt nesen kļuvis mēms un nespēj runāt. Otra ir jaunāka sieviete, kura devusies prom no savas dzīvesvietas. Ja vietējā kopiena uzzinātu par viņas grūtniecību, viņu varētu pat nomētāt ar akmeņiem. Viņas līgavainis no viņas noteikti atteiktos un viņa tiktu izslēgta no jebkādas sociālas palīdzības. Pēc gara ceļa kalnainā apvidū viņas abas satiekas un sveicina viena otru. Kas notiek tālāk?
Tag: drosme
Drošs vai drosmīgs
Viņš nemaz nebija drošs. “Kad es to dzirdēju, manu augumu sakampa trīsas, no dārdiem man drebēja lūpas, ļodzījās mani kauli, es viss trīcēju” (Habakuka 3:16a) Tomēr viņš parādīja drosmi. “Taču gaidīšu kluss ļauno dienu, lai tā nāk pār tautām, kas mums uzbruka” (3:16b). Lai arī es riskēju kļūdīties un vienmēr būs kāds, kas valodu pārzinās labāk par mani, es tomēr saredzu atšķirību starp vārdiem drošs un drosmīgs. Drošs ir tāds, kas nejūt vai neizrāda bailes, ir bezbailīgs. Drosme ir spēja darīt kaut ko, ko tu redzi kā sarežģītu vai bīstamu. Pieredzējis un drošs kapteinis bezbailīgi pamet bunkuru, sapulcina kareivjus un […]