Tag: dzivība

Kad sākas dzīvība?

Bioloģijas joma, kas nodarbojas ar dzīvības sākuma jautājumiem ir embrioloģija. Tieši pie embriologiem, nevis pie sākumā uzskaitītajiem speciālistiem, mums jāvēršas ar jautājumu – kad sākas dzīvība. Embriologi un gandrīz visas cilvēka embrioloģijas mācību grāmatas saka, ka cilvēka dzīvība sākas apaugļošanās brīdī.

Dzīvības jautājumi un kancele

Neskatoties uz dzīvības jautājumu politisko, sociālo un morālo “bagāžu”, savā būtībā tie ir teoloģiski jautājumi. Tāpēc mums ne tikai vajadzētu, bet mēs esam spiesti ar tiem darboties. Tās ir sirds lietas.

Mūsu cerība

Mūsu identitāte kā Dieva bērniem mums dāvā dzīvību un cerību. No kurienes nāk mūsu cerība un dzīvība? No Dieva Vārda lasīšanas! Jūs esat sagatavoti caur katehisma iegaumēšanu, lai jūs zinātu, kam ticat. Taču jums jāpaliek gataviem. Tas nozīmē, ka jums nevajadzētu ļaut savam katehismam vai Bībelei krāt putekļus plauktā.

Cerība dzīvībai

Tomēr cerība nepazūd. Cerībai ir biezāka āda. Tai ir stingrāks mugurkauls. Kristieša cerībai ir labāks ceļš, labāka dzīve arī mums, pat tev. Evaņģēlija cerība spēj mūs paciest un šo visu glābt. Mēs mēdzam Dievu novērtēt pārāk zemu un turklāt neievērojam cerības izturību. Iztēlojoties sevi kā dievus, mēs iedomājamies Viņu līdzīgu sev pašiem. Dievs tik viegli nepadodas. Viņš paliek brīnumaini nelokāms, lieliski spītīgs.

Jautājumi un atbildes par dzīves beigām

Sabiedrībai pieejamā informācija par ārsta atbalstītu pašnāvību, kas atspoguļota Britānijas Meinardas „YouTube” video, kam sekoja šīs jaunās sievietes pašnāvība, palielinās spiedienu uz valstīm, lai ieviestu likumus par ārsta atbalstītu pašnāvību. Tas var likt kristiešiem uzdot tādus jautājumus kā… Ar ko kristietim vajadzētu sākt, runājot par ārsta atbalstītu pašnāvību? Mums vispirms jārunā par dzīves vērtību un nozīmi, ko Dievs tai piešķir neatkarīgi no apstākļiem. Dievs rada dzīvi, viņš atpērk dzīvi caur Jēzu un vēlas aicināt katru dzīvi uz attiecībām ar Viņu. Vai eitanāzija šobrīd patiešām ir problēma? Neviens jau neatbalsta eitanāzijas likumus. Tā ir problēma, jo ārsta atbalstīta pašnāvība noved pie eitanāzijas. […]

Vecvecāki un aborts

Tā man ir skaidra atmiņa. Bija svētdienas rīts, un mūsu mācītājs vēlējās mūsu draudzei teikt ko personisku. Viņa meita Keitija bija stāvoklī. Visi zināja, ka Keitija nav precējusies. Protams, mācītājs paskaidroja, ka apstākļi nav tādi, kādus paredzējis Dievs. Viņš un viņa ģimene bija pārsteigti un vīlušies. „Taču,” mācītājs teica, „es esmu vectēvs.” Viņš un viņa ģimene apsolīja sniegt savai meitai un mazdēlam visu nepieciešamo atbalstu. Visi mazbērni, tostarp tie, kas vēl ir mātes miesās, ir īpašas dāvanas no Radītāja, kurš viņus jau ir izpircis. Vecvecāki turēja savu solījumu. Vecmāmiņa bija īpaši izpalīdzīga gaidīšanas dienās pirms bērna dzimšanas. Viņa un Keitija […]

Medicīnas ventilatori, barošanas caurules un citi jautājumi par dzīves beigām

Vairums kristiešu piekrīt, ka eitanāzija un ārsta izraisīta pašnāvība nav Dieva griba, tādēļ nekad neapsver šādu iespēju. Tomēr daudziem no mums ir bažas par dzīves beigām. Mēs uztraucamies par veselības aprūpi. Cīnīties ar slimību un nomirt nekad nav bijis viegli. Taču 21. gadsimtā mēs saskaramies ar medicīniskām izvēlēm, par kurām mūsu vecvecākiem nekad nebija jādomā. Modernās tehnoloģijas ar to dažādajām iespējām dod mums izvēles, kuras daudzi no mums nejūtas spējīgi izdarīt.

Konference par dzīvības vērtību

Romas katoļu baznīcas kustība “Par Dzīvību” organizē starptautisku konferenci:
“CILVĒKA PAMATTIESĪBAS UZ DZĪVĪBU UN SIRDSAPZIŅAS BRĪVĪBU”
2016. GADA 22. OKTOBRĪ, RĪGAS DOMĒ, RĀTSLAUKUMĀ 1, GALVENAJĀ SĒŽU ZĀLĒ

Kad dzīvībai ir zema vērtība un nāvei pieņemama cena

Eitanāzija ir kļuvusi par vienu no apspriestām tēmām. Par to raksta mediji, izsakās smagu slimību piedzīvojušie, komentē ārsti un savas domas publicē mācītāji. Viedokļi atšķiras, taču diskusija ir sākusies. Parasti tas nozīmē vienu – ir sācies ceļš uz eitanāzijas legalizāciju Latvijā.

25.marts – diena, kad nekas vairs nepaliek pa vecam

Kad bērns piedzimst, tad daudz kas mainās. Vispirms jau pašam bērnam piedzimšana saistās ar ļoti lielām pārmaiņām. Mainās asinsrite, elpošana, dzirdēšana un redzēšana. Viņš ir nokļuvis tajā pašā pasaulē, kur bija līdz šim, bet tagad tā viņam atklājas ar “citām acīm”. Arī vecākiem sākas jauna dzīve. Arī tā ir kā tā pati vecā pasaule, taču tiek ieraudzīta jau ar citādu skatienu. Bieži vien šis skatiens ir samiegojies un noguris, citreiz turpretī prieka un miera pilns. Tomēr tas ir citāds. 25.martā kristīgā Baznīca svin dienu, kad Dievs sāka skatīties uz pasauli citādi. Tā bija tā pati pasaule, kura bija Viņu pametusi […]

Pienāca laiks …

Šie vārdi no Lūkas evaņģēlija nozīmēja ne tikai steidzamību. Marija droši vien juta, ka Jēzum ir pienācis laiks dzimt. “Pienāca laiks”, kad jādzimst apsolītajam pēcnācējam, kas sātanam sadragās galvu (1.Mozus 3:15). “Pienāca laiks” dzimt Vārdam, kas Marijas miesās auga, pieņemdams cilvēka miesu (Jāņa 1:14). “Pienāca laiks”, kad Dievs ir ar mums, kā nekad agrāk (Mateja 1:23). “Pienāca laiks” dzimt pasaules Glābējam (Mateja 1:21).

Dzīve ir grūta un skarba, bet…

Divas jūdu sievietes satiekas romiešu okupācijas laikā. Abas ir stāvoklī. Viena no viņām jau ir labi gados un grūtniecība sagādā ne mazums sarežģījumu. Arī viņas vīrs ir vecs, turklāt nesen kļuvis mēms un nespēj runāt. Otra ir jaunāka sieviete, kura devusies prom no savas dzīvesvietas. Ja vietējā kopiena uzzinātu par viņas grūtniecību, viņu varētu pat nomētāt ar akmeņiem. Viņas līgavainis no viņas noteikti atteiktos un viņa tiktu izslēgta no jebkādas sociālas palīdzības. Pēc gara ceļa kalnainā apvidū viņas abas satiekas un sveicina viena otru. Kas notiek tālāk?