Viņš nemaz nebija drošs. “Kad es to dzirdēju, manu augumu sakampa trīsas, no dārdiem man drebēja lūpas, ļodzījās mani kauli, es viss trīcēju” (Habakuka 3:16a) Tomēr viņš parādīja drosmi. “Taču gaidīšu kluss ļauno dienu, lai tā nāk pār tautām, kas mums uzbruka” (3:16b). Lai arī es riskēju kļūdīties un vienmēr būs kāds, kas valodu pārzinās labāk par mani, es tomēr saredzu atšķirību starp vārdiem drošs un drosmīgs. Drošs ir tāds, kas nejūt vai neizrāda bailes, ir bezbailīgs. Drosme ir spēja darīt kaut ko, ko tu redzi kā sarežģītu vai bīstamu. Pieredzējis un drošs kapteinis bezbailīgi pamet bunkuru, sapulcina kareivjus un […]